Analizējot Latvijas Bankas paveikto BB uzraudzībā laikā no 1993.gada līdz bankas darbības apturēšanai 1995.gadā, tiesa secina, ka LB, būdama informēta par BB kritisko finansu stāvokli, gan pieļāva prettiesiskas darbības, gan bieži vien nerīkojās vispār, lai gan tās rīcībā bija līdzekļi, kuru izmantošana varbūt arī neglābtu "Banku Baltija" no bankrota, taču vismaz novērstu naudas aizplūšanu un mazinātu kreditoriem un noguldītājiem nodarītos zaudējumus.
Spriedumā norādīts - ja LB 1994.gada vidū būtu pievērsusi lielāku uzmanību BB pārbaudes rezultātiem un pieļautajiem pārkāpumiem, nebūtu nelikumīgi ļāvusi BB turpināt darbību, piesaistīt noguldījumus un nebūtu pieļāvusi filiāļu tīkla paplašināšanu, kā arī būtu apturējusi bankas darbību, BB kreditoriem nodarītie zaudējumi būtu daudzkārt mazāki. "Tieši šo laika posmu un pārbaudes kritiskos rezultātus tiesa vērtē kā robežšķirtni, kuru pārkāpjot, trūkumi, ko Latvijas Banka pieļāva uzraudzībā, pieņēma nepieļaujamus un neattaisnojamus apmērus," teikts spriedumā.
"Tā vietā, lai skaidri un kritiski vērtētu komercbankas riskanto darbības stilu, Latvijas Banka divu gadu laikā nevis izvirzīja un noteica striktus noteikumus bankas darbībai un pieprasīja to konsekventu izpildi, bet veica ilgstošu un neauglīgu saraksti ar bankas vadību. BB vadības darbību acīmredzami nevar vērtēt kā piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu, bet gan tādu, kas apdraud tās finansiālo stabilitāti un vērsta un akcionāru grupas merkantilo interešu apmierināšanu, ko Latvijas Banka nebija tiesīga atstāt bez ievērības," norādīts spriedumā.
Tiesa uzskata, ka LB "pārkāpuma seku izraisītā notikumu ķēde ir pārskatāma: Latvijas Banka, ļaujot AS "Banka Baltija" turpināt darbību pēc pašas izvēlētiem noteikumiem, neattiecinot uz to savu parasti izmantoto praksi banku uzraudzībā, neprasot normatīvu ievērošanu, secīgi ir izraisījusi ķēdes nākamo posmu - nekontrolētu noguldītāju līdzekļu piesaistīšanu, vienlaikus notiekot visu bankas līdzekļu aizplūšanai tikai komercbankas vadībai vien zināmā virzienā".
"Latvijas Banka, atsaucoties uz citu personu ļauniem nodomiem, nevar norobežoties no atbildības par to, ko tā ir varējusi darīt, bet nav darījusi, par pieļautiem rupjiem pārkāpumiem, uz kuriem tā nav reaģējusi, neskatoties uz to plašo informācijas apjomu, kas bija tās rīcībā un kas prasīja tūlītēju, aktīvu un mērķtiecīgu rīcību. Latvijas Bankas [..] darbība rada iespaidu par iluzoru darbošanos uzraudzības jomā," norādīts spriedumā.
Tiesa atzinusi – nav pamatots Latvijas Bankas viedoklis, ka zaudējumus var prasīt tikai no personām, kas izsaimniekoja bankas līdzekļus, un ka zaudējumi ir tiešā cēloniskā saistīti tikai ar bankas vadītāju prettiesisku rīcību. "Latvijas Bankas ilgstoši nepietiekoši veiktā jeb, precīzāk izsakoties, neveiktā uzraudzība ir nepieciešamais priekšnosacījums A. Laventa un T.Freimaņa sekojošām noziedzīgajām darbībām," teikts spriedumā.
Tiesa arī norāda, ka BB bija "strikts pienākums" pārbaudīt, vai bankā nav novērojami krāpšanas un izšķērdēšanas gadījumi, pēkšņi un ievērojami zaudējumi, dokumentu trūkums, neparastas skaidras naudas izmaksas, kā arī neparasti darījumi ar bankas akcionāriem un tiem tuviem partneriem, "nevis ar savu bezdarbību jādod iespēja turpināt šādas darbības", teikts spriedumā.
Tiesa uzskata, ka viens no LB pieļautajiem pārkāpumiem ir bezdarbība banku regulējošo normatīvu izstrādāšanā un pieņemšanā. Piemēram, jau 1993.gada 6.decembrī LB bija izstrādājusi nolikumu par pasākumiem pret kredītiestādēm, kuras neievēro Latvijas Bankas noteikumus, taču tas tā arī netika pieņemts, un līdz ar to 1994.gadā LB nebija tiesīga piemērot sankcijas pret BB. "Tādējādi secināms, ka Latvijas Banka apzinājās šāda regulējuma nepieciešamību, bet nesaprotamu iemeslu dēļ vilcinājās to pieņemt," teikts spriedumā.
Tiesa norāda, ka tikai pēc gada, 1994.gada 20.decembrī, LB padome apstiprināja normatīvo aktu, kurā bija uzskaitīti pasākumi, kādus LB var piemērot pret pārkāpumus pieļāvušu kredītiestādi. Taču, kā konstatē tiesa, pret '" Banku Baltija" LB šīs tiesības neizmantoja, lai arī pēc noteikumu apstiprināšanas vairākkārt tika konstatēti vai LB bija zināmi BB ilgstoši pārkāpumi.
Tāpat uz Latvijas Bankas bezdarbību normatīvo aktu pieņemšanā, tiesas ieskatā, norāda fakts, ka, neskatoties uz BB atteikšanos Latvijas Bankai norādīt savu akcionāru sastāvu, pamatojot savu rīcību tieši ar normatīva akta trūkumu, LB tā arī neizstrādāja normatīvo aktu, kas tai ļautu no bankām pieprasīt ziņas par akcionāriem.
"Minētais apliecina centrālās bankas bezspēcību situāciju pārraudzībā uzraugāmajā kredītiestādē, nespēju izvirzīt prasības sakārtot kredīta izsniegšanas kārtību, ne arī pieņemt normatīvus šo lietu sakārtošanai," norāda tiesa.
No sprieduma izriet, ka laikā, kad LB vilcinājās pieņemt nepieciešamos normatīvus un BB atteicās darīt zināmu savu juridisko akcionāru sastāvu, bankas finanšu situācija jau bija šaubīga, un LB tas bija zināms.
1994.gada sākumā pārbaudi BB veica LB Kredītiestāžu uzraudzības pārvalde, kura konstatēja, ka BB kopējais kredītportfelis, kura apjoms 1994.gada 1.janvārī bija 53,2 miljoni latu, ir "praktiski nenovērtējams", jo dokumentācija kredīta novērtēšanai bija nepietiekoša, banka darbojas augsta riska situācijā. Pārbaudītāji secināja, ka "tāds stāvoklis nevar turpināties". "Komercbanka neievēro likuma "Par akciju sabiedrībām" prasības par pamatkapitālu un tā veidošanu, akcionāru reģistrāciju, pagaidu apliecību izsniegšanu, akciju izgatavošanu u.c.," norādīts spriedumā citētajos LB pārbaudes materiālos.
Tāpat pārbaudē jau tolaik konstatēts, ka kredītiestādes prasījumi vairāk nekā 16,3 miljonu latu apmērā saistīti ar zemstandarta risku, iztrūkstot jebkādai līgumu dokumentācijai. No 39,9 miljonu latu izsniegtajiem kredītiem par standarta kredītiem pārbaudītāji atzina tikai 4,8 miljonus latu. Arī riska koncentrācija un bankas darbība depozītu piesaistē pārsniedza LB normatīvos noteiktās prasības.
Pārbaudītāji arī konstatēja, ka no 26 "Bankas Baltija" filiālēm 11 nav juridiski noformētas, tāpēc šādu filiāļu darbību nevar uzskatīt par tiesisku.
Tāpat LB netika sniegta informācija par noguldītājiem, teikts pārbaudes materiālos. BB arī atteicās uzraugošo banku informēt par SIA "Finhold" akcionāriem. Šo uzņēmumu kontrolēja Laventa ģimene - viena no galvenajām akcionāru grupām BB, norādīts spriedumā. Vēlāk ar LB ziņu "Finhold" no BB iegādājās "Ceska banka" akcijas, par kurām, kā liecina BB krimināllietas materiāli, tā arī nesamaksāja.
"Par komercbankas darbību Latvijas Bankai tiek sniegtas nepareizas ziņas," šāds bija 1994.gadā veiktās pārbaudes secinājums, taču LB "nepieņēma nekādus lēmumus par konkrētu sankciju piemērošanu pret AS "Banku Baltija"," secināts spriedumā.
Vienīgā rīcība bija toreizējā LB prezidenta Eināra Repšes vēstule BB. Kā spriedumā norāda Civillietu tiesu kolēģija, šī vēstule "faktiski informē AS "Banka Baltija" par pārbaudes rezultātiem, vēlamības izteiksmē lūdzot banku pievērst uzmanību vēstulē pārskaitītajiem trūkumiem un nepilnībām bankas darbā". "Šajā dokumentā nav saskatāmas kādas detalizētas norādes konkrētu darbību veikšanai, izņemot termiņu, kādā iesniedzams komercbankas darba uzlabošanai veicamais pasākumu plāns. Tādējādi secināms, ka Latvijas Banka ir pieļāvusi AS "Banka Baltija" pašai noteikt, tieši kādus pasākumus un kādos termiņos tā veiks," uzskata tiesa.
Tiesa spriedumā arī atzīmē, ka LB ierindas darbinieki apzinājušies, ka šādu vēstuli sūtīt nebūtu pareizi. Tā, piemēram, LB Juridiskās pārvaldes vadītājas vietniece I.Endziņa savā rezolūcijā par vēstules projektu norādīja: "Vēstules stilam jābūt striktākam, ar konkrētu un skaidru Latvijas Bankas prasību izklāstu, norādījumiem, kuri jāizsaka bez vēlamās izteiksmes "būtu vēlams "būtu redzams " "nopietni jāstrādā", "visdrīzākajā laikā" u.tml, bet gan stingra lūguma veidā ar noteikta datuma norādi uz Latvijas Bankas izvirzīto "Bankai Baltijai" veicamo uzdevumu formulējumu ar atsauci uz Latvijas Bankas izdotajiem normatīvajiem aktiem un spēkā esošo likumdošanu."
Spriedumā atspoguļota ilgstošā LB un BB sarakste, kas galu galā liek tiesai secināt, ka "nav strīda, ka Latvijas Banka veica pārbaudes ["Bankā Baltija"] 1994.gada janvārī - februārī un jūlijā - augustā, taču pārbaužu veikšanu pati par sevi, bez to rezultātu rūpīgas analīzes, sekojošu lēmumu pieņemšanas un sankciju piemērošanas, nevar atzīt par likumam atbilstošu Latvijas Bankas pienākumu izpildi a/s "Bankas Baltija" uzraudzībā". "To, ka pārbaužu rezultāti faktiski neietekmēja komercbankas uzraudzību, apliecina arī tas apstāklis, ka, neskatoties uz pēc pirmās pārbaudes formāli pieņemto pasākumu plānu, stāvoklis bankā turpināja pasliktināties tiktāl, ka Latvijas Banka jau 1994.gada vidū bija spiesta veikt atkārtotu komercbankas pārbaudi," norādīts spriedumā.
Tiesa arī norāda, ka, lai gan BB savlaicīgi neiesniedza 1993.gada pārskatu, tā vietā, lai par šo pārkāpumu piemērotu sankcijas, LB 1994.gada 18. maijā bez iebildumiem izsniedza BB licenci, ļaujot veikt visas bankas operācijas, tai skaitā noguldījumu un aizdevumu operācijas, kā arī atļāva atvērt filiāli Rēzeknē un pagarināja licenci inkasācijas veikšanai.
Kā norādīts spriedumā, turpmākajos mēnešos pēc audita slēdziena iesniegšanas BB veica vairākus lielus un neparastus pārskaitījumus uz ārvalstu depozītu kontiem, kā arī ieguldījumus ārvalstu investīciju projektos, kurus kā starpbanku norēķinus Latvijas Banka "varēja un tai vajadzēja apturēt, bet nekāda centrālās bankas rīcība nesekoja".
Vienīgā LB rīcība bija vēstules "projekta" nosūtīšana 1994.gada oktobrī, kurā norādīts uz BB problēmām un iespējamām sankcijām no uzraugošās iestādes puses, tai skaitā iespējamu aizliegumu izsniegt jaunus kredītus un visus līdzekļus no kredītu dzēšanas ieskaitīt Latvijas Bankas depozītu kontā. Tiesa uzskata, ka šāda LB rīcība "faktiski uzskatāma par ierosinājumu bankai nobēdzināt aktīvus, pirms uzraugošā iestāde sākusi rīkoties".
Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka "1994. gada jūlija - augusta mēnesī veiktās pārbaudes brīdī Latvijas Banka varēja izdarīt secinājumu, ka BB naudas vairs reāli nav". "Latvijas Bankai bija pietiekams pilnīgs pamats jebkādu sankciju piemērošanai, t.sk. bankas licences apturēšanai, un šāda rīcība kā vienīgā iespējamā bija nepieciešama," norādīts spriedumā.
Tomēr arī šajā gadījumā, neskatoties pat uz to, ka bija zaudēts bankas pašu kapitāls, Latvijas Banka nepieņēma nevienu komercbankas ierobežojošu nolēmumu. Gluži pretēji, tajā pat laikā Latvijas Banka atļāva uzsākt darbību trīs jaunām BB norēķinu grupām Madonas rajonā - Ērgļos, Lubānā un Liezerē, bet 1994.gada 22.septembrī LB neiebilda BB līdzdalībai bankas dibināšanā Baltkrievijā – Minskā, norādīts spriedumā.
Tiesa atzīmē, ka šāda LB rīcība neatbilst tās tolaik piemērotajai praksei pret citām bankām, piemēram, "Daugavas bankai", konstatējot, ka tā ir zaudējusi visu savu pamatkapitālu un praktizē riskantu kredītpolitiku, LB aizliedza piesaistīt līdzekļus depozītos un visa veida noguldījumos, ka arī izsniegt jaunus kredītus.
Tiesa arī uzskata, ka LB vairākkārt pieļāvusi klaji prettiesisku rīcību, ļaujot BB sagrozīt finanšu rādītājus vai pat pati izdarot šādus sagrozījumus. Spriedumā, piemēram, izklāstīts, ka auditorfirmas "Coopers&Lybrand" pilns auditoru slēdziens par 1993.gadu LB tika iesniegts ar milzīgu nokavēšanos tikai 1994.gada septembrī. Tiesa spriedumā norāda uz lietas materiāliem, kas liecina - LB bija zināms, ka "pārskata gada auditu nevar pabeigt, kamēr notiek slikto aizdevumu pārvietošana". "[..] Tiesa atzīst, ka lietā ir pamats secināt, ka Latvijas Banka piedalās bankas darbības rādītāju datu sagrozīšanā," atzīts spriedumā.
Tiesa arī norāda, ka par LB līdzdalību sistemātiskā finanšu informācijas sagrozīšanā liecina 1994.gada 28.oktobra darījums, kad BB pārdeva tai piederošās "Ceska banka" akcijas Laventa ģimenes firmai "Finhold ". "Lietas materiāli apliecina [..] šī darījuma slēgšanu ar mērķi sagrozīt bankas finanšu rādītājus, par ko Latvijas banka ir bijusi informēta un ko viņa ir atbalstījusi," teikts spriedumā. "Latvijas Banka deva
norādījumu šīs akcijas pārdot "Finhold", debitoros uzrādot 25,6 miljonu latu peļņu, lai gan akciju vērtību 13,6 miljoni latu apmērā "Finhold" nesamaksāja un nav samaksājis arī šodien," spriedumā citēti krimināllietas materiāli.
Tāpat tiesa arī konstatējusi gadījumu, kad LB patvaļīgi labojusi BB mēneša bilances pārskatu saistībā ar kredītiem graudu pieņemšanas un pārstrādes valsts uzņēmumiem graudu iepirkšanai. Šajā darbībā bijusi iesaistīta gan LB, gan Finanšu ministrija, gan Zemkopības ministrija. "Likums Latvijas Bankai nepiešķir tiesības kā trešai personai grozīt akciju sabiedrības finanšu dokumentu - mēneša bilanci. Tādas centrālās bankas tiesības neizriet arī no likuma "Par grāmatvedību", tāpēc tiesa minēto Latvijas Bankas rīcību vērtē kā prettiesisku," teikts spriedumā.
Turklāt, kā izriet no 1995.gada februāra LB, BB un auditoru pārstāvju sanāksmes protokola, pārskata datu sagrozīšana nav bijusi nejaušība, jo protokolā atspoguļots Repšes jautājums: "Kā "Bankai Baltija" var mainīt audita rezultātus?", uz ko Dž. Ralovski atbild: "Tehniski viņi var, kā izdarīja ar pagājušo gadu, ar jūsu apstiprinājumu."
Izvērtējot šos faktus, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka "uzraudzības institūcija [LB] manipulē ar informāciju, sagroza patiesos faktus gan par uzraudzībā izmantotajām metodēm, gan pieejamo informāciju, nolūkā slēpt savu nespēju efektīvi veikt uzraudzības pienākumus". "[..] Tā pati ilgstoši līdzdarbojusies "Bankas Baltija" gada pārskatos un audita slēdzienos iekļauto finanšu datu "uzlabošanā"," atzīst tiesa.
Spriedums liecina, ka, "Bankai Baltija" kavējot arī 1994.gada pārskata iesniegšanas termiņu, 1995.gada 31.martā notiek tikšanās pie Repšes, kuras laikā BB prezidents Freimanis izdara atklātu spiedienu uz LB prezidentu, brīdinot viņu, ka, ņemot vērā BB lielumu un it īpaši saikni ar Krievijas kapitālu, pret šo banku nedrīkstot izturēties kā pret citām bankām. No auditoru starpatzinuma par bankas 1994.gada pārskatu jau tad izrietēja, ka tās ar pašu kapitālu nesegtie zaudējumi 1994.gada beigās bija 25 miljoni latu.
1995.gada 22.martā notika LB, BB un auditoru "Coopers&Lybrand" pārstāvju sanāksme, kurā pēc auditoru iniciatīvas tika apspriests jautājums par trīspusējas vienošanās noslēgšanu, lai auditori varētu tieši sniegt informāciju LB. Kā liecina tiesas spriedums, šīs tikšanās laikā Repše atzina bezdarbību BB uzraudzībā: "Mums jau agrāk vajadzēja apturēt "Bankas Baltija" izaugsmi. Pašlaik mēs neko nevaram darīt. [..] "Banka Baltija" bija viena no pirmajām bankām Latvijā. Ja viņu izaugsme būtu bijusi apvaldīta, tagad situācija būtu labāka."
Savukārt kāds LB pārstāvis, kura vārds spriedumā nav atšifrēts, atzinis: "Brīnums ir nepieciešams, bet tieši tagad brīnums ir vienīgā cerība. Valdība nedomā iejaukties. Latvijas bankai nav resursu. Tā ka bankām jāpalīdz pašām sev. Un Laventa kungs tagad ir vienīgā persona, kas, iespējams, var kaut ko darīt."
Tikai 1995.gada 22.maijā Latvijas Banka apturēja "Bankai Baltija" izsniegto licenci bankas operāciju veikšanai. Tiesa uzskata, ka šādas sankcijas centrālā banka varēja un tai vajadzēja piemērot daudz savlaicīgāk, tā novēršot zaudējumu pieaugumu.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija, pirmajā instancē izskatot pirms vairāk nekā pieciem gadiem aizsākto BB likvidatora "BDO" prasību pret Latvijas valsti, nolēma to daļēji apmierināt un no valsts LB personā piedzīt gandrīz 60 miljonus latu, savukārt LB jau paziņojusi, ka spriedumu pārsūdzēs kā nelikumīgu.
BB likvidators prasību tiesā iesniedza 2005.gada maijā, bet 2007.gada 31.janvārī tiesvedība tika apturēta pēc centrālās bankas lūguma līdz brīdim, kamēr spēkā būs stājies spriedums BB krimināllietā, kurā bija apsūdzēti bijušais bankas uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents, bijušais BB prezidents Tālis Freimanis un Alvis Līdums. Šis spriedums stājās spēkā 2009.gada 30.aprīlī un tad arī tiesvedība BB civillietā tika atjaunota. Laventa un Freimaņa krimināllietā notiesājošais spriedums stājās spēkā 2009.gada aprīļa beigās. Līdumu tiesa attaisnoja.
Ar BB bankrotu 1996.gadā sākās viena no plašākajām finanšu krīzēm Latvijas vēsturē. Bankrotēja vairākas bankas, kuru akcionāri tādā vai citādā veidā bija piesavinājušies visu bankas kapitālu un noguldītāju naudu. Tiesa BB atzina par bankrotējušu 1996.gada jūnijā, un tajā aptuveni 200 miljonus latu zaudēja vairāki tūkstoši noguldītāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!