SAB noraida sava darbinieka saistību ar 'naudas atmazgāšanu'

Birojs norāda, ka "par informāciju, kuru atsevišķi interneta mediji šobrīd publicē kā aktuālu un sensacionālu, Ģenerālprokuratūra ir veikusi rūpīgu pārbaudi jau vairāk nekā pirms četriem gadiem". Pārbaudē esot konstatēts, ka nav pamata kriminālprocesa ierosināšanai, uzsver SAB. Pamatojoties uz Ģenerālprokuratūras atzinumu, tika ierosināta SAB dienesta pārbaudes lieta un lemts par disciplinārsoda piemērošanu. Par šo lietu jau 2006.gada augustā SAB informēja visas tā laika augstākās amatpersonas, norāda Rāta - Saliņa.

SAB arī uzsver, ka "spēkā esošajā Latvijas likumdošanā pār SAB darbu ir noteikts visaptverošs pat piecu dažādu līmeņu kontroles un pārraudzības mehānisms": parlamentārā kontrole, ko realizē Saeimas Nacionālās drošības komisija, izpildvaras pārraudzība, ko realizē Ministru kabinets ar Tieslietu ministrijas starpniecību, tiesu kontroles mehānisms pār operatīvajiem pasākumiem, Ģenerālprokuratūras uzraudzība un Valsts kontroles uzraudzība par līdzekļu izlietojumu.

Portāls "Pietiek.com" sestdien ziņo, ka ar "naudas atmazgāšanas" lietā iesaistīto uzņēmēju Arti Hartmani, iespējams, saistītais SAB Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Aigars Bors jau 2006.gadā bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) redzeslokā. Tomēr izmeklēšana Bora lietā "nolikta uz bremzēm" pēc tam, kad par KNAB veikto izmeklēšanu materiāli nosūtīti Ģenerālprokuratūrai un par to uzzinājušas augstākās SAB un valsts amatpersonas.

Portāls norāda, ka, "lai arī fakti par Bora saistību ar "naudas atmazgātāju" Hartmani un iespējamo līdzdalību Hartmaņa īstenotajās darījumu shēmās, kā arī iespējamo šīs SAB amatpersonas sadarbību ar Krievijas struktūrām bijuši nepārprotami, izmeklēšana viņa lietā 2007.gada pavasarī pārtraukta". Par labu Bora aizstāvībai iestājies bijušais SAB direktora vietnieks Uldis Dzenītis, kurš esot panācis to, ka pārbaude par Boru Ģenerālprokuratūrā tiek pārtraukta un nodota arhīvā. Par izmeklēšanu Bora lietā informēta arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, ziņo "Pietiek.com".

Izmeklēšanas materiāli rādījuši, ka Bors, iespējams, sadarbojas ar Krievijas noziedzīgām struktūrām un ka viņš, iespējams, izkārtojis Latvijas pilsoņu pases ar krievu bandītiem saistītām personām, vēsta "Pietiek.com". Pases noformētas kā SAB aģentu "piesegpases".

Iepriekš "Pietiek.com" ziņoja, ka naudas "atmazgāšanā" aizdomās turētā Liepājas uzņēmēja Hartmaņa biznesa partnere Iveta Bora ir SAB pretizlūkošanas darbinieka Aigara Bora sieva. SAB darbinieka sievu un Hartmani saistot iespējamajā naudas atmazgāšanā iesaistītā Liepājas ostas firma "Baltic Bunkering Company", kura pirms dažiem gadiem iegādājās jaunu "Aston Martin DB9" un kurā Hartmanim līdz šā gada aprīlim piederēja 42,5% kapitāldaļu, rakstīja portāls.

Kopš šā gada 21.aprīļa 80% "Baltic Bunkering Company" (BBC) īpašniece ir Panamā reģistrētā "Shipeco INC". Savukārt SAB darbinieka Bora sievai Ivetai pieder 20% BBC daļu. BBC kapitāls ir 200 000 latu, bet apgrozījums pērn bijis 578 929 lati, peļņa - 43 300 latu, norāda portāls.

Jau ziņots, ka piektdien VID kāda kriminālprocesa ietvaros veica virkni kratīšanu saistībā ar kāda Liepājas uzņēmēja iespējamo nelegālo darbību naftas biznesā, izvairoties no nodokļu nomaksas un legalizējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus lielā apmērā. Aizturētais, veicot noziedzīgās darbības, četru gadu laikā varētu būt apgrozījis nelegālus līdzekļus kopumā 140 miljonu latu, taču precīzu "atmazgātās" naudas summu noskaidros izmeklēšanā.