Viņa informē, ka jau aprīlī "Likteņdārzā" notika arī pirmās talkas, un pavisam šogad dārzu apmeklēja vairāk nekā 10 000 cilvēku no Latvijas un arī citām valstīm – Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Austrālijas, Kanādas, ASV, Lielbritānijas un citām.
Pirmie darbi uz salas šogad sākās aprīlī, kad tika noslēgts līgums ar SIA "Roplainis" par dārza amfiteātra pirmā posma būvniecību, ko finansē no saņemtajiem ziedojumiem. Šobrīd plānotie zemes darbi ir pabeigti. Sezonas laikā no dažādām Latvijas vietām atvests vairāk nekā 500 akmeņu amfiteātra akmens krāvumam "Sirmais saulriets".
No aprīļa līdz oktobrim pirmo gadu Eiropas Sociālā fonda projekta "Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai" ietvaros "Likteņdārza" labiekārtošanas darbos sešus mēnešus tika nodarbināti arī 30 bezdarbnieki. Meža daļā izveidotas gājēju takas, iekārtas divas piknika vietas, kā arī izgatavoti un novietoti soliņi.
Šajā gadā tika turpināta perimetrālā ceļa un gājēju taku labiekārtošana. Ar SIA "JLD" kokaudzētavas "Bulduri" ziedoto dzīvžogu talcinieki apstādīja trīs ceļa servisa zonas.
Rīkojot Latvijas virsmežziņu talkas, dārza meža daļas izkopšanu pastāvīgi jau divus gadus veic Valsts meža dienesta darbinieki, kas ir vieni no pirmajiem šī dārza idejas atbalstītājiem.
Augustā ar vietējo Kokneses un arī Ventspils uzņēmēju atbalstu tika uzbūvēta pagaidu informācijas ēka, kurā pieejama informācija par projektu, kā arī ir iespēja iegādāties "Likteņdārza" suvenīrus un ziedojumu zīmes.
Maijā "Vītolu fonda" stipendiāti kopā ar domubiedru grupu "Mazā Kavalērija" atklāja koku stādīšanas sezonu, un šajā gadā "Likteņdārzā" tika iestādīti 420 koku. Pēc projekta kopumā "Likteņdārzā" paredzēts iestādīt ap 11 000 koku. 20.oktobrī Jelgavas kokaudzētavā iesētas arī ap 5 000 zīles, kas pēc gadiem kā ozoliņi kuplos "Likteņdārzā".
Vasaras gaitā no tā materiāla, kas tika izrakts amfiteātra daļā, tika uzbērts tā dēvētais "Mazais kalns", uz kura paredzēta piemiņas nama būvniecība. Piemiņas nams pēc projekta ir spirālveida apaļa būve, kurā uz plāksnītēm paredzēts atspoguļot visu to 600 000 cilvēku vārdus, ko Latvija zaudēja pagājušajā gadsimtā. Piemiņas ēkas tehniskā projektu šobrīd izstrādā Rīgas Celtniecības koledžas studenti, kas šo darbu ir iecerējuši kā ziedojumu "Likteņdārzam".
Nākamgad atbilstoši ienākošajiem ziedojumiem ir paredzēts turpināt amfiteātra būvniecību, ietverot arī Daugavas krasta nostiprinājumu šajā daļā. Plānots uzsākt arī laivu piestātnes ar skatu terasi būvniecību. Vēl nākamajā gadā tehniski jānostiprina "Mazais kalns", lai pie iespējas iesāktu piemiņas nama būvniecību. Dārza daļā ir paredzēts labiekārtot apmēram piecas ainavu arhitektu izstrādātās zonas. 2011. gadā jau gatavā reljefa zonās turpinās stādīt arī kokus.
Likteņdārzs top Daugavas vidū netālu no Kokneses pilsdrupām un Kokneses luterāņu baznīcas. Tā būs kultūrvēsturiska piemiņas vieta, kas iemūžinās to latviešu piemiņu, kas kļuvuši par 20.gadsimta totalitāro režīmu upuriem. Tas būs plašs dārzs mierinājumam un tautas spēka apliecinājumam, kas ļāvis izturēt un izdzīvot.
Likteņdārza projekta īstenotājs ir Kokneses fonds, kas izveidots 2005.gadā. Parka mākslinieciskās un filozofiskās koncepcijas autors ir Japānas ainavu arhitekts un dzenbudists Šunmio Masuno.
Pērn "Likteņdārzam" saziedoti aptuveni 100 000 latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!