Aptauja: Latvijā skolēnu matemātikas zināšanas vienas no zemākajām Eiropā

Šos rezultātus laikrakstam komentē Inta Volodko, Rīgas Tehniskās universitātes inženiermatemātikas katedras vadītāja: "Diemžēl jāatzīst, ka vairākums studentu no skolām atnāk ar ļoti vājām zināšanām matemātikā. Katrā grupā ir tikai pāris ļoti labu studentu un pavisam liels retums ir izcili spējīgo. Galvenokārt tur vainojamas skolu programmas, kurās iekļauts ļoti daudz sarežģītu lietu, kamēr pamati tiek ielikti vāji. Skolēni ir apguvuši formulas un iemācījušies tās lietot, nesaprotot pamata sakarības. Slikta ietekme ir arī darba burtnīcām, jo tās ļauj skolotājam pārbaudīt tikai rezultāta pareizību, nevis uzdevuma risināšanas gaitu. Ja skolās atsevišķi strādātu ar spējīgākajiem skolēniem, tas viņiem varētu ļoti nākt par labu, turpretī vājāko rezultāti pasliktinātos vēl daudz vairāk. Vienā grupā mācoties, stiprākie audzēkņi pārējiem gan rāda piemēru, gan bieži arī palīdz."

Savukārt Jānis Mencis, Latvijas Universitātes (LU) Vidusskolas matemātikas skolotāja profesionālās studiju programmas vadītājs saka, ka šā pētījuma secinājumi ir apšaubāmi.

"Tas, kādi tajā ir mūsu skolēnu rezultāti, ir ļoti atkarīgs no pētījumā iekļauto uzdevumu atbilstības Latvijā tradicionālajām matemātikas mācīšanas metodēm un stilam. Uz LU Matemātikas un fizikas fakultāti nebūt nenāk mācīties skolēni ar izcilākajiem sasniegumiem matemātikā, taču varu teikt, ka gan studentu zināšanu līmenis, gan motivācija mācīties ir ļoti augusi. Iespējams, ja Latvijā plašāk ieviestu skolēnu dalīšanu klasēs pēc sekmju līmeņa, varētu daudz panākt, tomēr vislielākā nozīme būs tam, cik skolēnu uz katru skolotāju būs klasēs un cik liela iespēja būs pedagogiem ar katru no saviem audzēkņiem strādāt individuāli," pauž Mencis.

Kā novērojusi Elita Rītere, Valda Zālīša pamatskolas direktore un matemātikas skolotāja, lielākās grūtības ar matemātikas apgūšanu parasti skolēniem rodas pamatskolas pēdējās klasēs. Tā notiek gan tāpēc, ka šā posma mācību vielā summējas visas iepriekšējos gados apgūtās tēmas un liela nozīme ir skolēna izpratnei par katru no tām, gan tādēļ, ka šajā laikā viņiem jāizdzīvo pusaudžiem raksturīgās problēmas. Ja skolēns matemātikā vienmēr bijis viduvējs, viņam šajā vecumposmā parasti ir grūti rast motivāciju to mācīties. Arī Rītere apgalvo, ka viņas pieredze rāda, ka skolēnu dalīšana paralēlklasēs pēc sekmju līmeņa pamatskolas beigu posmā sevi attaisno ar ļoti labiem rezultātiem.