'Spoku nami' – īpašumtiesību strīdu, naudas trūkuma un laika zoba upuri  (35)

Foto galerija

Kopumā Rīgā ir 187 grausti, no kuriem apmēram 149 ir privātajās rokās un 38 – pašvaldību vai valsts apsaimniekotāju rokās. Par graustiem kļuvuši gan kultūras pieminekļi, gan "parastas" ēkas.

Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris, VAS "Valsts Nekustamie īpašumi" pārstāve Daiga Laukšteina un Rīgas domes Īpašumu departamenta pārstāve Ieva Bunkše uzsver, ka katra postā nonākušā nama liktenis ir atšķirīgs. Par vieniem īpašnieki nerūpējas, otrus īpašnieki pakāpeniski un godprātīgi atjauno, trešie ir iekonservēti un to izredzes uz pilnīgu atjaunošana ir miglā tītas, ceturtie jau ir atjaunoti, stāsta valsts institūciju pārstāvji.

Marijas ielas namā iemītnieku nebūs gadiem

Viens no populārākajiem Rīgas "spoku namiem" jeb Asara vārdiem "hrestomātisks pamestības un grausta simbols" ir ēka uz Marijas un Elizabetes ielas stūra. Piecstāvu mūra ēka Marijas ielā 6 ir celta 1904. gadā racionālistiskā jūgendstila formā pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna izstrādāta projekta.

Šobrīd ēkai ir divi īpašnieki. Kamēr viena īpašniece, Latvijā dzīvojošā Ludmila Baumane, ir paudusi gatavību ēku sakopt, otrs īpašnieks – kāds Igaunijas pilsonis Tomass Tols – nav sameklējams. Inspekcija dažnedažādos veidos ir centusies sazināties ar Tolu, tomēr vismaz līdz šis tas nav izdevies. Patlaban ēka ir nožogota, taču reiz to apstaigājot, Asaris un kolēģi pamanījuši veselu kaudzi izlietotu šļirču, bet augšējā stāvā gulējuši trīs cilvēki, kas bija lietojuši narkotikas. Ēkā jau ilgstoši mitinās bezpajumtnieki un narkomāni, un tās oriģinālie interjeri gandrīz pilnībā ir iznīcināti. Lai arī ēkā nav starpstāvu seguma, nama konstrukcija izturēs vēl ilgus gadus un būs stabila. Asaris gan neslēpj skepsi par to, ka ēka tuvākajos gados varētu kļūt apdzīvota. Jau 20 gadus nams ir neapdzīvots un tāds, visticamāk, vēl 10 gadus tāds varētu palikt.

Neskaidrs ir arī netālu no Saeimas esošā nama Jēkaba ielā 24 liktenis. Nams ar veikaliem Jēkaba ielā 24 ir būvēts 1789. gadā, un ēka ir celta klasicisma stilā. Tomēr laikus nenovērtētās ēku pamatu deformācijas radīja nama sabrukuma draudus. Jau 2003. gadā bija izstrādāts ēkas rekonstrukcijas projekts. Taču darba uzsākšana kavējās, un 2008. gadā namu iekonservēja un uzlika jumtu, ko savulaik nopostīja ugunsgrēks. Jauna jumta uzlikšanai līdzekļus piešķīra Rīgas pašvaldība, jo īpašnieki ir kļuvuši maksātnespējīgi. Asaris par ēkas tālāko likteni neņemas spriest.

Savukārt Brīvības ielas 78a nama īpašniece SIA "VG BRHEER Latvija" decembra beigās Rīgas domei atzinusi, ka ir gatava namu glābt. Pagaidām gan tas ir tikai daļēji konservēts - daļa logu ir noslēgti, bet citi palikuši atvērti. Bet visbūtiskākais trūkums ir tas, ka ēkai nav jumta, kas pasargātu nama konstrukcijas un dekorācijas.

Pret dzimtas īpašumā esošām ēkām – labāka attieksme

Institūciju pārstāvji atzīst, ka pagaidām nav skaidrs, kas notiks ar vairākiem citiem graustiem, kas ir vai nu fizisku vai juridisku personu īpašumā. Drīzumā Rīgas dome un citas institūcijas varētu izvērtēt visus pilsētas graustus – cik tie ir bīstami un vai var apdraudēt blakus namu iedzīvotājus un nejaušus garāmgājējus. Ja kāda no ēkām būs tik sliktā stāvoklī, ka tā apdraud cilvēkus, tad to nojauks. Inspekcijas pārstāvis atgādināja, ka iepriekš šāds liktenis piemeklēja kādu namu Kr. Barona ielā pie Rīgas Sporta pils. Arī tas bija privātīpašums. Ēku inventarizācija ļaus izveidot datu bāzi par Rīgas graustiem, stingrāk uzraugot, kā mainās to tehniskais stāvoklis.

Inspekcijas redzeslokā ir vairāki grausti, kuriem ir kultūrvēsturiska vērtība. Piemēram, sliktā stāvoklī ir Raiņa un Aspazijas māja Baznīcas ielā 30, kur joprojām ir izstādes ekspozīcija. Par graustu ir kļuvis arī nams Vīlandes ielā 11, kam ir kultūrvēsturiska vērtība un kur rekonstrukcijas laikā atklāti apbedījumi. Iepriekš namā bija iebrucis starpstāvu pārsegums, kādēļ viens cilvēks gāja bojā.

Namus Kr. Valdemāra ielā 41 un Kr.Valdemāra ielā 43 inspekcija ar nodomu iekļāva kultūras pieminekļu sarakstā, lai nepieļautu to nojaukšanu, norāda Asaris. Arī Pētersalas ielā 5 namam ir pieminekļu statuss, kas pagaidām ir liedzis tā īpašniekiem namu nojaukt. Tieši pretēja situācija bija ar valsts īpašumā esošo namu Meža prospektā 44, kuru izslēdza no pieminekļu saraksta, ļaujot to nojaukt. Asaris stāsta, ka tajā gandrīz nekas nebija palicis pāri no agrākās kultūrvēsturiskās vērtības, un padomju laikā tajā bija ierīkota ēdnīca.

Bunkše norāda, ka pašvaldības īpašumā ir divi grausti, kam ir kultūrvēsturiska vērtība. Pirmā no tām ir Hāmaņu muiža, kas atrodas Slokas ielā 41a un ir atzīta par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli. Hāmaņu muižu nomā SIA "Mono", taču koka ēka izdega ugunsgrēkā. Pašvaldība nomas līgumu vienpusēji lauza, jo uzskata, ka nomnieks savulaik rīkojās nesaimnieciski. Taču nomnieks tam nepiekrīt, un patlaban starp domi un uzņēmumu notiek tiesvedība par iespējamo nomnieka nesaimniecisko rīcību un turpmākām tiesībām izmantot namu. Māja gan pagaidām stāv izdegusi un neremontēta. Pretējs piemērs ir Nordeķu muiža, kur nomnieks, kurš pats ir kompetents koka apstrādē, lēnām atjauno visu muižu.

Otrs pašvaldības īpašumā esošais grausts ir Katoļu ielas 39-2 nams. Ēka ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un bojā ainavu. VKPAI atzinusi, ka objektam ir kultūrvēsturiska vērtība un to nepieciešams restaurēt. Pēc vairāk nekā četru gadu ilgiem privatizētāja meklējumiem, pērn novembrī pašvaldība noslēdza pirkuma līgumu, un ēka tuvākajā laikā kļūs par privātīpašumu. Bunkše skaidro, ka grausta statusā nonākušās būves bojā pilsētas ainavu, apdraud sabiedrisko drošību, taču tās nevar nojaukt, jo mājas ir vai nu privatizācijas vai atsavināšanas procesā vai nu ir kultūras pieminekļi, kā arī citu apstākļu dēļ. Arī viņa norāda, ka privatizācija ir tikai viens no līdzekļiem, kā būvi atbrīvot no grausta statusa. Pašvaldība ir tiesīga uzlikt īpašniekiem par pienākumu būvi sakārtot, un, ja tas nav izdarīts, pašvaldība ēku var nojaukt.

Asaris atzīst, ka namu īpašnieku attieksme ir krasi atšķirīga. Viņš pamanījis, ka lielāka pietāte pret īpašumu ir tiem cilvēkiem, kas namus mantojuši vai īpašumu atguvuši. Tad attieksme ir "personiskāka".

Kas notiks ar 'Stūra māju'?

Nākotnē lielāku uzmanību vajadzētu pievērst "Stūra mājai" Brīvības un Ģertrūdes ielas stūrī, uzskata Asaris. Tehniskā ziņā ar namu viss ir kārtībā, bet nav skaidrs tā tālākais liktenis un kā to varētu izmantot. "Uz jautājuma zīmes" ir arī Danneršterna nama nākotne. Iepriekš sabiedrībā izskanēja priekšlikums tajā iekārtot Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, taču pašreizējie nama īpašnieki atzīst, ka nav līdzekļu nama sakopšanai. Kopumā Danneršterna nama stāvokli var vērtēt starp "slikti" un "vidēji". Nama stāvokli pasliktināja tas, ka, piemēram, ziemas laikā vietām bija atstāti vaļā logi, tamdēļ telpās bijis iepūsts sniegs.

Uzmanība ir jāpievērš arī Rīgas aizsardzības mūra fragmentam Mārstaļu ielā. Pēdējo reizi mūris bija konservēts 1970. gadā, taču tagad 13. gadsimtā celtajās sienās ir manāmas plaisas.

Laukšteina norāda, ka ir vairāki gadījumi, kad valsts īpašums ir tikai daļa no kopīpašuma, kas ir sliktā stāvoklī. Bet VNĪ neko nevar iesākt, ja otrs īpašnieks nav piekritis. Piemēram, kopsaucēju VNĪ meklē nama Rīgā Jēkabpils ielā 11 iespējamajai demontēšanai. Ēka ir cietusi ugunsgrēkā un, pēc VNĪ ieskatiem, to būtu nepieciešams demontēt.

Remontdarbi nepieciešami daudzajām ēkām Rīgā, un institūciju pārstāvji atzīst, ka ēku liktenis atkarīgs no kopējā ekonomiska stāvokļa valstī - ja tas uzlabosies, tad vairāk līdzekļu būs veltīti namu rekonstrukcijai.

Kopumā Latvijā graustu ar kultūrvēsturiska pieminekļa statusu nav daudz - 1% - 2% no visiem kultūras pieminekļiem, un uz pārējās Eiropas fona Latvija ar to neizceļas.