"Ceļi paliek aizvien vecāki. Novecošanās ātrums pārsniedz ātrumu, kādā norit atjaunošana," atzīst Latvijas Autoceļu direkcijas Tehniskās pārvaldes direktors Valdis Laukšteins. Katru gadu vajadzētu atjaunot 800 kilometru valsts ceļu, bet reāli tas notiek 200 kilometru apjomā, rēķina Laukšteins. "Ja šķindeļu jumtam katru gadu atjauno mazu daļu, ar laiku aiziet bojā viss," salīdzina Laukšteins.
Līdzīgi uzskata arī SIA "Ceļu, tiltu būvnieks" valdes priekšsēdētājs Gatis Zvirbulis: "Jebkurš remonts prasa uzturēšanu. Jebkurai lietai ir savs kalpošanas laiks. Normāli Eiropas valstīs ir ceļu uzturēšanas plāns. Vai Latvijai tāds ir?"
Plāni, ko vajadzētu darīt, ir, bet tam nav līdzekļu, nopūšas Latvijas Valsts ceļu Kurzemes reģiona direktora vietnieks Kaspars Ķēniņš. Tomēr viņš piekrīt, ka daļa vainas jāuzņemas pašiem: "Varējām jau arī kādu gadu ātrāk rūpīgāk remontēt bedrītes."
Naudas ir pārāk maz, lai pietiktu kam vairāk par ikdienas uzturēšanu, apgalvo LVC amatpersonas. Tas nozīmē ceļu uzturēšanu ziemā, tiltu, tuneļu, ceļa zīmju, segumu un ceļmalu pārraudzību. "Pie mums no autobraucējiem iekasē naudu, bet atpakaļ neatdod. Jo šoferi tāpat iet skolā, ārstējas, un to izlieto šīm vajadzībām," norāda Laukšteins.
"Manā kompetencē ir tikai autoceļu ikdienas uzturēšana," uzsver LVC Liepājas nodaļas vadītāja Baiba Kampmane. Viņa nelemjot ne par reģionālo, ne valsts galveno autoceļu atjaunošanu. "Mēs uztaisām objektu sarakstu, kam nauda nepieciešama. Vai tos izvēlas, no mums nav atkarīgs," atbildību no saviem pleciem noveļ arī LVC Kurzemes reģiona direktors Māris Kramēns.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!