Līdzīgs pasākums ir gaidāms arī Saldus novada Zirņos un Lubānas novada Meirānu pagastā.
Paredzēts, ka pasākumā Liepājā uzrunas teiks Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, biedrības "Daugavas vanagi Latvijā" Liepājas nodaļas pārstāvis Modris Zihmanis, kā arī Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji.
Pārvalde norāda, ka "Kalpaks kā Latvijas valstiskuma un neatkarības cīņu simbols ierakstīts Latvijas vēsturē zelta burtiem".
Savukārt Zirņos pēc jaunsargu svinīgā solījuma un kapelāna aizlūguma, karavīri, zemessargi un jaunsargi godinās Kalpaka piemiņu ar klusuma brīdi, kam sekos svinīgas uzrunas un ziedu nolikšana.
Tieši Kalpaks 1919. gada sākumā izveidoja pirmās Latvijas bruņoto spēku vienības. Tās piedalījās gan tā laika Latvijas pagaidu valdības aizstāvēšanā, gan Latvijas atbrīvošanas cīņās. Taču 1919. gada 6. martā Skrundas – Saldus ceļa apkaimē "pārpratuma" dēļ notika kauja starp tā brīža sabiedrotajām vācu un latviešu daļām, kurā bojā gāja vairāki Latvijas armijas virsnieki un kareivji, viņu vidū arī bataljona komandieris, pulkvedis Oskars Kalpaks.
Tomēr par nopelniem Pirmajā pasaules karā pulkvedi apbalvoja ar sešiem ordeņiem un ar pašu augstāko cariskās armijas varonības zīmi – Sv. Jura ordeni un zobenu. Kalpaks ir saņēmis gandrīz visus apbalvojumus, ko iespējams saņemt kājnieku virsniekam. Latvijas valsts savas armijas pulkvedim jau pēc nāves piešķīra viņa pēdējo ordeni – Lāčplēša kara ordeņa I pakāpes pirmo eksemplāru, norāda Liepājas kultūras pārvalde.
Liepājas ziemeļu kapi bija Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919. gada septembrim. 1939. gada 6. martā Ziemeļu kapos atklāja Kalpakam veltītu piemiņas vietu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!