Šleseram jāmaksā Sudrabai 5000 latu morālo kompensāciju

Senāts atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību Sudrabas prasībā pret Šleseru, AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" (LNT) un SIA "Latvijas Televīzija" (LTV) par goda un cieņas aizskarošu ziņu atsaukšanu un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu. Kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu iesniedza Šlesera pārstāvis.

Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas pērnā gada spriedums, ar kuru deputātam uzlikts par pienākumu atsaukt LTV1 raidījumā "Panorāma" 2007.gada 10.oktobrī teikto: "...Sudrabas kundze šajā gadījumā izmanto valsts resursus kādām privātām vajadzībām, jo likumā skaidri pateikts, ar ko jānodarbojas Valsts kontrolei. Un šeit mēs redzam to, ka šī informācija netiek vākta priekš tam, lai tiktu pildīts likums… Šī informācija tiek vākta pavisam citiem mērķiem. Un īpašnieki, kam pieder zeme pierobežā, ir ļoti labi Sudrabas kundzes draugi..." un atvainoties valsts kontrolierei par viņas goda un cieņas aizskārumu. Šleseram jāatvainojas "Panorāmā".

Savukārt LTV1 uzlikts par pienākumu izplatīt Šlesera pausto atsaukumu un atvainošanos raidījumā "Panorāma". Tiesa nolēmusi par labu Sudrabai piedzīt no Šlesera 5000 latus morālo kaitējumu.

Senāts Rīcības sēdes lēmumā atzinis, ka Rīgas apgabaltiesas spriedums ir tiesisks un pamatots. Civillietu tiesu kolēģija devusi vērtējumu abu pušu izvirzītajiem apsvērumiem konkrētajā strīdā, pierādījumus izanalizējusi atbilstoši lietas materiāliem un Civilprocesa likumam.

Senāts konstatē, ka Civillietu tiesas kolēģija spriedumā pamatoti norādījusi, ka, izskatot lietas par goda un cieņas aizskaršanu, ir strikti jānošķir ziņas jeb faktus no personas paustā viedokļa.

Tiesa izvērtējusi Šlesera izteikumus LNT ziņu raidījumā "900 sekundes" un traktējusi tos kā atbildētāja personīgo viedokli. Savukārt attiecībā par Šlesera izteikumiem 2007.gada 10.oktobra raidījumā "Panorāma", apelācijas instances tiesa secinājusi, ka tie vērtējami kā publiskota ziņa, nevis viedokļa paušana, jo izteikumi ir tieši un bez norādes uz varbūtību.

Apelācijas instances tiesa atzina - ja kāds izsaka faktus, kas aizskar personas godu un cieņu, piedēvējot viņai konkrētas krimināli sodāmas darbības, tad šo faktu paudējam ir jāpierāda izteikumu atbilstība patiesībai. Konkrētajā gadījumā, tiesa, izvērtējot atbildētāja izteikumus, secinājusi, ka Šlesers pārkāpis kritikas pieļaujamās robežas, turklāt nav pierādījis savu izteikumu atbilstību patiesībai. Atzīstot, ka raidījumā sniegtās ziņas ir nepatiesas, tiesa konstatējusi prasītājas goda un cieņas aizskārumu.

Sudraba tiesā vērsās 2007.gadā pēc Šlesera viņai veltītajiem izteikumiem un pārmetumiem. Sākotnēji valsts kontroliere vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot vērtēt Šlesera izteikumus un saukt ministru pie atbildības par nepatiesas informācijas izplatīšanu. Savā atbildē prokuratūra norobežojusies no šīs lietas un uzsvērusi, ka nevar sākt nekādas darbības, jo tā esot tikai tiesas kompetence.

Šlesera un Sudrabas strīds sākās 2007.gada, kad Valsts kontrole (VK) vērsās Satiksmes ministrijā (SM) ar lūgumu sniegt informāciju par valsts institūciju darbību, nodrošinot preču un citu priekšmetu pārvietošanu Latvijas-Krievijas robežkontroles punktos. Šlesers uz to pieļāva iespēju, ka Sudraba darbojas "savu draugu interesēs, kuriem pierobežā ir zemes īpašumi, lai uzzinātu ar uzņēmējdarbību saistītu informāciju".

Šlesers 2007.gadā, reaģējot uz VK informācijas pieprasījumu, pauda, ka VK un tās vadītāja ir nostājušies kāda ekonomiska grupējuma pusē un vēlas no valsts iestādēm iegūt slepenu, VK rīcībā neesošu informāciju, tādējādi palīdzot kādam grupējumam.

Sudraba kategoriski norobežojās no Šlesera izteikumiem, ka pārstāv kāda ekonomiskā grupējuma intereses.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 2008.gada 23.maijā Sudrabas prasību noraidīja. Izskatot lietu apelācijas kārtībā pēc prasītājas apelācijas sūdzības, Rīgas apgabaltiesa prasību apmierināja daļēji. Kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu iesniedza atbildētāja pārstāvis.