LU rektors: Latvijā likumi plaģiāta gadījumos ir diezgan bezspēcīgi  (1)

Tā uz jautājumu par plaģiātisma apkarošanas pasākumu aktualitāti sacīja Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš.

"Plaģiātisms ir liela problēma visā pasaulē kopumā. Latvijā nianses piešķir tas, ka plaģiāts nav definēts likumā. Ja kāds šāds gadījums nonāk līdz juridiskam strīdam, likumi ir lielā mērā bezspēcīgi. Arī Latvijas Universitātē ir bijuši precedenti, tostarp saistībā ar studentu darbiem, un juridiski pat nevar pierādīt, ka ir bijusi negodīga rīcība, plaģiāts," pastāstīja LU rektors.

LU plaģiātisma apkarošanas pasākumi aktuālāki ir tajās fakultātēs, kur studiju procesā daudz jāgatavo esejas, referāti un citi rakstu darbi, kas saistāmi ar paaugstinātu plaģiāta risku.

"Mēs zinām, ka Latvijā ir daudz portālu, kas tāda tipa darbus tirgo, un ir citas iespējas būt negodīgiem. Līdz ar to ir ieviesta automatizēta šādu darbu pārbaudes sistēma, ļaujot salīdzināt ar datubāzēs esošajiem Latvijas Universitātes iepriekšējo gadu darbiem," norādīja Auziņš un piebilda, ka arī šāda metodika nav pilnībā droša, jo tādējādi nav iespējams konstatēt, vai kāds ir pārtulkojis gatavu darbu no svešvalodas.

"Taču es uzskatu, ka mūsu mācībspēki ir kvalificēti, ir lasījuši daudz literatūras un var pamanīt, ja darbs nav oriģināls," rektors uzsvēra.

Jau vēstīts, ka aizvien turpinās tiesvedība lietā par LU prasību, lai pārtrauktu darba attiecības ar filozofijas profesoru Rihardu Kūli saistībā ar pērngad plašu publicitāti guvušo plaģiātisma skandālu.

Pērnvasar LU rektors saņēma Kūļa rakstveida paskaidrojumu saistībā ar Ētikas komisijas lēmumu izteikt viņam brīdinājumu par Imanuēla Kanta darba "Praktiskā prāta kritika" tulkojumu. Tomēr arī pēc tā izskatīšanas LU vadībai neizdevās ne tiešās sarunās, ne sarakstē ar Kūli vienoties par abpusēji pieņemamu situācijas risinājumu. Tāpēc LU vērsās tiesā ar prasības pieteikumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar profesoru, jo Kūļa rīcība nav savienojama ar darbu akadēmiskā personāla amatā.

Jau toreiz Kūlis teica, ka šāds LU vadības lēmums ir pārsteidzošs un nesaprotams un, viņaprāt, LU vadība neesot ņēmusi vērā neko no tā, ko viņš aprakstījis savā paskaidrojumā, kurā izteicis asu kritiku un komentārus par Ētikas komisijas atzinumā pausto. Tajā pašā laikā Kūlis atzina, ka ir ļoti apmierināts ar LU lēmumu vērsties tiesā, lai viņu atbrīvotu no darba, jo tas nozīmē, ka LU beidzot būs "pa īstam jāmēģina kaut ko pierādīt". Turklāt visi fakti un apstākļi esot tieši profesora pusē.

Ziņots arī, ka LU Ētikas komisija izteica nosodījumu profesoram Kūlim par Imanuēla Kanta darba "Praktiskā prāta kritika" tulkojumu. Komisija atzina, ka Kūļa veikums bija padziļināts filozofa Ata Rolava tulkojuma redakcionāls uzlabojums. LU Ētikas komisijas vadītāja Indra Dedze iepriekš pastāstīja, ka būtu bijis korekti norādīt uz iepriekš veikto Rolava tulkojumu - Kūlis savā "Praktiskā prāta kritikas" tulkojumā aizskāris Rolava intelektuālo īpašumu, nenorādot, ka tulkojums ir Rolava tulkojuma redakcionāli pārstrādāta versija, nevis oriģināltulkojums.