100 kilometru robežšķirtne starp Zemi un kosmosu nav izraudzīta nejauši. Savulaik ungāru izcelsmes amerikāņu fiziķis un inženieris Teodors Kārmāns aprēķināja, ka apmēram šādā augstumā beidzas aeronautikas iespējas, jo atmosfēras retinājuma dēļ lidmašīnai, lai tā noturētos gaisā, jāpārsniedz pirmais kosmiskais ātrums – 7,9 km/s. Citiem vārdiem sakot, šāds lidaparāts kļūs par Zemes pavadoni un turpmāk riņķos orbītā ap to, ja vien netiks nobremzēts.
Droši vien daudzas valstis gribētu lepoties ar to, ka tām pirmajām izdevies pārvarēt šo nosacīto līniju, paverot iespējas miermīlīgai kosmosa telpas izpētei. Diemžēl vēsture lēma citādi. 100 km augstuma robežu 1942. gada 3. oktobrī pirmoreiz pārsniedza nacistiskās Vācijas radītais ierocis – Vernera fon Brauna konstruētā ballistiskā raķete "V-2". Tādējādi interesei par pacelšanos vēl nebijušos augstumos bija militārs raksturs, un šī tendence saglabājās arī pēckara gados.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!