IMG_1212
Klimata pārmaiņu dēļ ceļoties Baltijas jūras ūdens līmenim un pastiprinoties krastu un upju grīvu erozijai, Latvija turpmāko 15 gadu laikā zaudēs vairāk nekā 310 hektārus no sauszemes teritorijas un erozija aptvers vairāk nekā 258 kilometrus jeb 51,5% no jūras krasta līnijas kopgaruma, prognozē valsts pētījumu programmas "Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi" (KALME) eksperti.

Pēc Potsdamas klimata pārmaiņu ietekmes pētniecības institūtā veiktiem aprēķiniem, klimata pārmaiņas Latvijas piekrastē 21.gadsimtā var radīt ekonomiskos zaudējumus aptuveni 1,58 miljardu ASV dolāru (aptuveni 790 miljoni latu) apmērā. Īstenojot adaptācijas pasākumus, zaudējumus būtu iespējams samazināt par 40%.

KALME pagājušā gada ziņojumā, kas citēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.–2017.gadam, norādīts, ka Baltijas jūras ūdens līmenis līdz 2100.gadam celsies par 18 līdz 59 centimetriem, pastiprināsies vētru un ar tām saistīto vējuzplūdu, kā arī jūras krasta un upju grīvu erozijas intensitāte, kas var būtiski ietekmēt piekrastes apbūvi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!