"Krievu valodas iecelšana valsts valodas statusā būtu lāča pakalpojums krievvalodīgajai iedzīvotāju daļai, bet obligātajā valodu apmācības programmā skolā būtu jāiekļauj krievu un angļu valoda," viņš paudis. Gruzdovs piebildis, ka valodas jautājums ir ļoti politizēts: "Jā, patlaban neviena valsts Latvijas situācijā nepieļautu krievu valodu kā otru valsts valodu".
Viņš arī noraidījis to Latvijas iedzīvotāju attieksmi, kas neatzīst Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā un nespēj samierināties ar Latviju kā neatkarīgu valsti. "Jā, no Padomju Savienības iebraukušajiem, kam jaunība pagājusi padomju gados, ir grūti samierināties ar Latvijas neatkarību. Apšaubīt okupācijas faktu gan ir visneiedomājamākais stulbums. Bet daudzu nelaimju iemesls meklējams nevis politiskā pārliecībā, bet kultūras trūkumā," sacījis Gruzdovs.
Režisors norādījis, ka daudziem Padomju laikā dzīvojošiem un krievu valodā runājošajiem iedzīvotājiem ir grūti samierināties ar Padomju Savienības neesamību: "Padomiskās propagandas apmātajai paaudzei vairs nav ko zaudēt. Iedomājieties krievu pensionāru, kurš vai visu mūžu atdevis tai valstij, kuras pēkšņi vienā rītā vairs nav".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!