Atzīmējot UNESCO Pasaules preses brīvības dienu, "Freedom House" apkopojis datus par 196 pasaules valstīm. Šo valstu vidū plašsaziņas līdzekļu situācija Latvijā novērtēta kā brīva, un Latvija ar Ganu un Tuvalu dala 54.–56.vietu. Tāpat kā pērn, arī šogad Latvijas preses brīvības reitings ir 26.
Arī Igaunijas un Lietuvas mediji tiek vērtēti kā brīvi. Igaunijā preses brīvības indekss ir 18, krities par vienu pakāpi, salīdzinot ar 2010.gadu, un tā kopā ar Kostariku un Jamaiku dala 23.–25.vietu.
Savukārt Lietuvas preses brīvības indekss ir 22, un tā dala 36.–39.vietu ar Kipru, Maltu un Slovākiju. Lietuvas reitings pērn bija 18.
"Freedom House" apkopotā informācija liecina, ka vislielākā preses brīvība valda Somijā, kuras reitings ir 10, ar reitingu 11 tai seko Norvēģija un Zviedrija, bet 4.–6.vietu dala Beļģija, Īslande un Luksemburga, kuru reitings ir 12.
Visās valstīs, kuru reitinga skaitlis nav lielāks par 30, prese tiek uzskatīta par brīvu.
Valstīs, kur reitings ir 31–60, prese tiek uzskatīta par daļēji brīvu. Šo valstu sarakstā ir arī Itālija (34), Bulgārija (35), Horvātija (41), Rumānija (42), Turcija (54), Ukraina (56) un Paragvaja (60).
Tālāk seko valstis, kurās, pēc "Freedom House" vērtējuma, plašsaziņas līdzekļi nav brīvi. To vidū ir arābu valstis, kuras jau kopš pērnā gada nogales satricinājušas tautas sacelšanās, piemēram, Ēģipte, kuras reitings ir 65 un kura kopā ar Armēniju dala 146.–147.vietu. Nebrīvi mediji ir arī Jemenā (preses brīvības indekss 83), Sīrijā (84) un Tunisijā (85).
Pēdējā grupā ietilpst arī Afganistāna (75), Azerbaidžāna (78), Kazahstāna (80), Krievija (81), Ķīna (85) un Irāna (91).
Sarakstu noslēdz Baltkrievija ar reitingu 93, Mjanma, Eritreja, Lībija un Uzbekistāna ar reitingu 94, kā arī Turkmenistāna ar reitingu 96, bet pēdējā vietā tāpat kā pērn ir Ziemeļkoreja ar reitingu 97, lai gan tas ir par divām pakāpēm augstāks nekā pērn.
No visām 196 pētījumā iekļautajām valstīm 68 jeb 35% mediji ir brīvi, 65 jeb 33% ir daļēji brīvi, savukārt 63 jeb 32% plašsaziņas līdzekļi nav brīvi.
Pētījuma metožu pamatā ir preses brīvības analīze pasaules valstīs un teritorijās, pamatojoties uz jautājumiem, kas sagrupēti trīs plašākās kategorijās, – tiesiskā vide, politiskā vide un ekonomiskā vide. Katra valsts tiek vērtēta pēc šīm kategorijām, un valsts kopējo reitingu veido visās kategorijās iegūto punktu summa.
Organizācija "Freedom House" ikgadējos pētījumus par preses brīvību pasaulē veic kopš 1980.gada. Tos publisko ik gadu 3.maijā, kuru ANO ir pasludinājusi par Pasaules preses brīvības dienu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!