Pēc viņa teiktā, Zatlers ar savu lēmumu nepārkāpj likumu, bet "kara pieteikšana parlamentam" gan nav nekas labs.
"Tas ir unikāls gadījums. Taču politika viss var notikt pirmo reizi. Tas kļūs par precedentu Baltijas valstīs. Prezidents šādi rīkojas dažas dienas pirms vēlēšanām. Te kaut kāds apvērsuma gars... Viss pēc konstitūcijas, taču rīcības iemesli tas ož ne pārāk patīkami," sacījis Vaļonis.
Viņaprāt, vienīgais Zatlera rīcības izskaidrojums ir politiska atriebība. "Vienkārši atriebība. Daudzi domā, ka cilvēks izrādījies zemiskāks nekā vajadzētu būt prezidentam," sacīja Lietuvas vēstnieks.
Vaļonis portālam klāstījis, ka Latvijā ir ļoti aktīvs krievvalodīgo elektorāts, un tas var ietekmēt gan referenduma iznākumu, gan ārkārtas parlamenta vēlēšanas, ja tās notiks.
Jau ziņots, pēc Saeimas ceturtdienas lēmuma neļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) veikt kratīšanu bieži vien par oligarhu dēvētā politiķa, Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietās, Valsts prezidents Valdis Zatlers nolēmis rosināt atlaist tikai pirms septiņiem mēnešiem ievēlēto 10.Saeimu.
Par savu lēmumu Zatleram jāinformē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), kura ne agrāk kā pēc mēneša, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā sarīko referendumu par Saeimas atlaišanu. Ja prezidents saņem tautas atbalstu, Saeima ir atlaista un jaunas Saeimas vēlēšanas jārīko ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc Saeimas atlaišanas. Ja vēlētāji referendumā neatbalsta Saeimas atlaišanu, amatu zaudē prezidents.
Zatlers, izmantojot Satversmē paredzētās tiesības, izdeva rīkojumu, ar kuru ierosina atlaist Saeimu. Šis rīkojums stājās spēkā sestdien. CVK sestdien prognozēja, ka referendums par Saeimas atlaišanu varētu notikt 30.jūlijā.