Laikraksts: mednieks atsakās kroņa mežos slaktēt bebru mazuļus  (1)

Pieredzes bagāts mednieks Kārlis Iesalnieks no Virešiem laikrakstam pastāstījis, ka jau vairākus gadus pēc kārtas viņu un arī kaimiņu kolektīvu medību nomas platībās Gaujmalā LVM īpašumos esot reģistrēti bebru nodarītie postījumi. Kā jau upes malā, bebru skaits ir liels, medību sezonas laikā to skaitu, lai arī cītīgi medījot un ķerot ar lamatām, īpaši samazināt neizdodas. Pašlaik bebriem ir mazuļi, kā teica mednieks, "mazi kā pūkaini pīlēni". "Tie ir nespēcīgi un nevar paslēpties zem ūdens ienirstot, nav viņiem spēciņa," stāstījis mednieks.

Taču tieši šajās dienās LVM speciālisti veic savos īpašumos inventarizāciju un par novērotajiem bebru applūdinājumiem un mežaudžu postījumiem sastāda aktus un sūta tos mednieku kolektīviem. Iesalnieks atzīst, ka "būtībā šie dokumenti mednieku kolektīviem esot kā pēdējais brīdinājums – "šāviens gaisā", ja uz to mednieki laikus nereaģēs, tas draud ar neatgriezeniskām sekām". Valstī lielākais medību platību īpašnieks LVM vienpusēji varot lauzt medību platību nomas līgumu, kas faktiski nozīmē sava iecirkņa zaudēšanu, vēsta laikraksts.

Lai arī pašlaik, līdz 1. augustam, bebriem ir medību liegums, mežniecības uz postījumu aktu pamata izsniedzot medību atļaujas. Iesalnieks piespiestā kārtā vairākas sezonas esot piedalījies bebru un to mazuļu izkaušanā, taču nu ir nolēmis to vairs nedarīt un neiesaka to darīt citiem - sirds nevarot paciest šādus slaktiņus. Viņš ir sašutis par it kā visu redzošajiem un par katru pāridarījumu dabai brēcošajiem "zaļajiem" – tagad, kad sākas bebru masveida slaktēšana, mežā vides aktīvistus ne jūtot, ne redzot, norāda laikraksts.

Dienvidkurzemes virsmežniecības medību speciālists Gunārs Freimanis "Latvijas Avīzei" atzinis šādu lietu. LVM darbinieki kā katru gadu šajā periodā taisot inventarizāciju savās teritorijās un īpaši pie meliorācijas grāvjiem. Maijā bebriem dzimst mazuļi un mātītes no sava mitekļa padzenot iepriekšējā gada bebrēnus. Tiem kaut kur jādzīvo, jābūvē savas mājas un aizsprosti, tāpēc šāda situācija tieši šajā laikā rodoties. Bebru skaits un to nodarītie postījumi Latvijā esot tik būtiski un nozīmīgi, ka to skaitu vajagot samazināt arī nemedīšanas termiņos.

Valsts meža dienesta (VMD) medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš laikrakstam skaidrojis, ka "inventarizācijas nav tikai reizi gadā un tikai tieši šajā laikā". "Cik zināms, LVM ieviesuši arī brīdinājumu sistēmu, un līgumu laušana ir tikai galējs līdzeklis, ja uz brīdinājumiem netiek reaģēts. Medniekiem noteikti tiek dota iespēja apmetnes likvidēt tajā laikā, kad noteikts bebru medību termiņš," skaidfroja Ozoliņš.

Viņš arī norādījis, ka, kopš bebriem noteikts nelimitēta medījama dzīvnieka statuss, nekādas medību atļaujas medīt tos ārpus termiņa postījumu vietās VMD izsniegt nevar. "Medību atļauja ir dokuments, kas nelimitētiem medījumiem vienkārši nav paredzēts. "Izdomāt" atļauju, kas nav paredzēta Medību likumā, nozīmētu ne vien pārmērīgas atbildības uzņemšanos saistībā ar Eiropas Savienības savvaļas sugu aizsardzības prasībām, bet arī risku tikt apstrīdētiem no pašmāju bebrus aizstāvošiem (medīt negribošiem) medniekiem vai pārējās sabiedrības, paudis speciālists.

Viņš norādījis, ka VMD ir tiesīgs mainīt jebkuras sugas medīšanas termiņu par ne vairāk kā vienu kalendāro mēnesi, bet šādas izmaiņas drīkst noteikt tikai saistībā ar populācijas stāvokli un fenoloģisko situāciju. "Bet uz bebriem šo likuma normu attiecināt nevar, tā vairāk skar pīļu medības," pauda Ozoliņš.

Otrs gadījums, kad Medību noteikumi atļauj medības ārpus noteiktā termiņa, ir dzīvnieku nodarīto postījumu vietās. Nosacījumi šādai rīcībai drīkst būt iepriekš veikti aizsardzības pasākumi pret iespējamiem postījumiem un par nodarītiem postījumiem sastādīts VMD noteikta parauga akts. Nekāda speciāla atļauja, ja jautājums ir par nelimitētu sugu, no VMD puses nav paredzēta, paudis speciālists.

VMD atzīs bebru medības ārpus medību termiņa par nelikumīgām, ja postījumu akts un situācija dabā liecinās, ka konkrēto postījumu varēja vai var novērst, neveicot bebru medīšanu, sacījis Ozoliņš. "Personīgi man ir grūti iedomāties situāciju, kad periodā no 1. maija līdz 31. jūlijam bebri būtu apmetušies pilnīgi jaunā vietā, kur svaigi izvākts krastu apaugums, un jau paspējuši sākties postījumi. Toties, lai kavētu bebru atgriešanos apmetnēs, kas pirms saudzēšanas termiņa bija vai šķita izmedītas, pilnīgi pietiek ar regulāru platību pārraudzību un uzplūdinājumu atjaunošanās nepieļaušanu. Tātad nepieciešams ķeksis un lāpsta, nevis bise vai medību rīki," uzskata Ozoliņš.

Viņš arī uzsver, ka bebru nemedīšanas termiņš pašlaik Latvijā ir ārkārtīgi īss, un mums tiešām nevajadzētu riskēt, lai pastāvošo kārtību kāds varētu apstrīdēt tikai atsevišķu gadījumu dēļ, kuros medniekam vai zemes īpašniekam būtu nepieciešams nedaudz pacensties. VMD rūpīgi sekos, lai bebru un arī citu dzīvnieku medīšana ārpus noteiktā termiņa nekļūst par sistēmu, kas ir pretrunā ne tikai ar ētikas principiem, bet kārtējo reizi var ierobežot medīšanas iespējas vispār, uzsver Ozoliņš.