13% pētījumā aptaujāto savu veselības stāvokli raksturoja kā "sliktu" un 3,2% – kā "ļoti sliktu", bet 4,6% respondentu savu veselības raksturoja kā "ļoti labu".
Vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes attiecībā uz veselības stāvokļa pašvērtējumu nedaudz atšķīrās - vīrieši savu veselības stāvokli vērtēja optimistiskāk nekā sievietes, informē CSP.
Atšķiras arī veselības stāvokļa pašvērtējums dažādās vecuma grupās. Visoptimistiskāk savu veselību vērtē jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem - 86% no viņiem savu veselību novērtēja kā "labu" vai "ļoti labu". Savukārt vissliktāk savu veselību vērtē respondenti vecumā virs 65 gadiem - 45% no viņiem savu veselību raksturo kā "sliktu" vai "ļoti sliktu".
Uz jautājumu "Vai Jums ir kāda hroniska slimība, ilgstošas kaites vai fiziski trūkumi?" apstiprinošu atbildi sniedza vairāk nekā trešdaļa respondentu (34%). 30% respondentu norādīja, ka veselības problēmas vismaz pēdējos sešus mēnešus ir traucējušas vai ierobežojušas viņu ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā. 7% no viņiem šo problēmu norādīja kā nopietnu, bet 23% norādīja, ka ierobežojumi pastāv, bet tie nav tik izteikti.
Pēc apsekojuma rezultātiem var secināt, ka veselības problēmu radītie ierobežojumi cilvēkiem krasi palielinās vecuma grupā virs 65 gadiem. Tikai 33% respondentu šajā vecumā apgalvoja, ka pēdējo sešu mēnešu laikā viņiem nav bijuši veselības problēmu radīti ierobežojumi, veicot ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā.
21% iedzīvotāju pētījumā atzinuši, ka nav apmeklējuši ārstu vai zobārstu, lai gan tas bijis nepieciešams, un tas ir vairāk nekā 2008.gadā (19%) un 2009.gadā (16%). CSP dati liecina, ka arvien vairāk iedzīvotāju ārstu neapmeklē naudas trūkuma dēļ – šo iemeslu kā galveno ārsta neapmeklēšanai minēja 63,2% aptaujāto.
EU-SILC apsekojuma dati liecina, ka visbiežāk nepieciešamības gadījumā pie medicīnas speciālistiem nav vērsušies bezdarbnieki un pensionāri. 30% bezdarbnieku un 26% pensionāru sniedza apstiprinošu atbildi uz jautājumu "Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Jums ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) vai ārstēšanos, bet Jūs to neizdarījāt?". Savukārt uz šo jautājumu apstiprinoši atbildēja krietni mazāks īpatsvars nodarbināto (18%) un citu neaktīvo personu (14%).
Kā galveno iemeslu medicīnas speciālista neapmeklēšanas bezdarbnieki (82%) un pensionāri (65%) minēja, ka "nevarēja to atļauties vai tas bija pārāk dārgi". Tādējādi ceturtā daļa (25%) no kopējā bezdarbnieku skaita un 17% no pensionāru kopskaita 2010.gadā naudas trūkuma dēļ bija spiesti attiekties no mediķu palīdzības, kaut gan šāda palīdzība tiem bija nepieciešama.
21% aptaujāto respondentu pēdējo 12 mēnešu laikā bija nepieciešamība apmeklēt zobārstu, bet tas netika izdarīts. 84% no tiem, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā bija nepieciešamība apmeklēt zobārstu, bet to neizdarīja, kā galveno iemeslu minēja, ka viņi "nevarēja to atļauties vai tas bija pārāk dārgi". Savukārt, otrs visbiežāk minētais zobārsta neapmeklēšanas iemesls (7,3%) bija "bailes no zobārstiem".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!