Pieteikuma iesniedzējs Mārtiņš Ēcis uzskatīja, ka minimālās algas noteikšana vien 50% apmērā neatbilst Latvijas Satversmē nostiprinātajām pamattiesībām saņemt atbilstošu darba samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu.
Satversme nosaka ikvienam darbiniekam tiesības "saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu".
Latvijas Sodu izpildes kodekss regulē ar brīvības atņemšanu notiesāto personu iesaistīšanu darbā. Kopš pērnā gada jūlija kodekss papildināts ar normu, ka minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša alga notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtajā vai daļēji slēgtajā cietumā, atbilstoši viņu veiktajam darbam un resocializācijas mērķiem ir 50% no valstī noteiktās minimālās likmes un algas.
Izskatot lietu, Satversmes tiesa norādīja, ka Satversme neparedz likumdevēja pienākumu noteikt vienādu minimālo darba samaksu pilnīgi visiem nodarbinātajiem.
Brīvībā esošai personai, kura strādā algotu darbu, atalgojums ir gan atlīdzinājums par paveikto, gan iztikas avots, kas nodrošina šīs personas un tās ģimenes uzturēšanu noteiktā periodā. Taču brīvības atņemšanas iestādes tiek uzturētas par valsts līdzekļiem un no atalgojuma, ko saņem notiesātie, viņiem nav jāsedz izdevumi sevis uzturēšanai. Tātad nodarbināto notiesāto darba samaksa var atšķirties no darba samaksas, ko par līdzīgu darbu saņem nodarbinātie ārpus brīvības atņemšanas iestādēm.
Turklāt jāņem vērā, ka notiesāto nodarbinātības galvenais mērķis nav vis ienākumu gūšana, bet gan resocializācija, norāda ST.
Līdz ar to Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmei
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!