Sākotnēji tas tika atbalstīts, bet pēc vairāku deputātu pieprasījuma balsot atkārtoti Saeima to tomēr noraidīja.
Atbildīgās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete ("Vienotība") pēc pirmā balsojuma paziņoja, ka tas ir radikāli mainījis latviešu valodas politiku.
"Priekšlikums ir ārkārtīgi bīstams, tas apdraud to, ko 20 gadu esam darījuši valodas politikā. Jūsu rokās ir latviešu valodas politika," no tribīnes pirms balsojuma brīdināja Druviete.
Tomēr deputāti sākotnēji atbalstīja SC priekšlikumu. Par nobalsoja 42 deputāti, pret 37, bet atturējās četri. Savukārt pārbalsošanā par bija 24, pret 52, bet atturējās trīs deputāti.
Deputāts Igors Pimenovs (SC) norādīja, ka viņa priekšlikums ir ekonomisks un aicināja "neiekļaut filozofiju lietās, kad runājam par ekonomiku".
Viņš pamatoja, ka pašlaik Augstskolu likums ļauj mācībām izmantot Eiropas Savienības oficiālās valodas programmās, kurās tiek apmācīti ārvalstu studenti, kā arī programmās, kas realizē ES programmas starptautiskajos līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Šā iemesla dēļ valsts augstskolas zaudējot konkurencē ar privātajām augstskolām, kurās drīkst mācīt krievu valodā. Interese par studijām būtu krieviem, ukraiņiem, gruzīniem.
Druviete debatēs oponēja, ka arī Ukrainā, Gruzijā prestižākas ir studijas angļu valodā, tāpēc Pimenova priekšlikums ir nepamatots gan no ekonomiskā, gan arī politiskā viedokļa.
Dzintars Ābiķis ("Vienotība") savukārt uzsvēra, ka tādā gadījumā arī Latvijas krievi nemācīsies Latvijas plūsmā un tas pasliktinās latviešu valodas pozīcijas.
Pimenovs iesniedza arī grozījumus, kas ļautu valsts augstskolām pašām brīvi izvēlēties mācību valodu maksas programmās, taču to Saeimas vairākums neatbalstīja.
Augstskolu likums ceturtdien tika izskatīts un pieņemts otrajā lasījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!