Noteikumu projekts paredz nākotnē no valsts budžeta finansēt "tikai izglītības programmās paredzētajās mācību stundās nodarbināto pedagogu darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas". Uz dotāciju varēs pretendēt akreditēta izglītības iestāde, kura īsteno noteikumos paredzētās izglītības programmas un kurā mācās ne mazāk kā 30 audzēkņi.
Vēstulē deputātiem pedagoģe ar 19 gadu stāžu norāda, ka noteikumu projekts "pašreizējā versijā ir absolūti nepieņemams un iznīcinošs pašvaldības profesionālās ievirzes izglītības iestādēm, netaisnīgs kā attiecībā pret pašvaldībām, tā arī pret vecākiem un bērniem". Viņa uzskata, ka noteikumi nav pietiekami izdiskutēti un ir sabiedrībai noklusēti.
Vorkale uzskata, ka noteikumu projekts nozīmē – turpmāk no valsts budžeta vairs nefinansēs skolu direktoru, direktoru vietnieku un bibliotekāru algu un sociālās iemaksas. Direktore uzsver, ka tādejādi slēptā veidā šīs izmaksas faktiski tiek pārliktas uz pašvaldību pleciem, bet šādus izdevumus varēs atļauties tikai bagātākās pašvaldības vai tās, kas atrodas tuvu Rīgai. "Tas sekmēs vai nu mākslas skolu apvienošanu vai reorganizēšanu, vai slēgšanu," norāda Vorkale.
Viņasprāt, netaisnīgi ir arī, ka saskaņā ar jaunajiem noteikumiem valsts budžeta mērķdotāciju varēs saņemt privātās mākslas, mūzikas un dejas skolas, kuras realizē akreditētas izglītības programmas, jo līdz ar to šīs skolas no valsts naudas varēs apmaksāt pedagogu algas, bet vecāku maksāto skolas naudu, kas, pēc Vorkales teiktā, mēdz būt no 20 līdz 50 latiem, varēs novirzīt peļņai, algu paaugstināšanai un skolu attīstībai. "Ir amorāli dot iespēju gūt peļņu privātskolām, kuru darbības zona nesniedzas tālāk par 100 kilometru rādiusu ap Rīgu", lai gan tai pašā laikā ar šo soli "tiek pakļautas iznīcībai un slēgšanai attālākajos novados esošās pašvaldības mākslas un mūzikas skolas", uzskata pedagoģe.
Saskaņā ar Vorkales sniegtajiem datiem pērn Latvijā darbojās 145 pašvaldību mākslas un mūzikas skolas, kurās mācījās vairāk nekā 20,9 tūkstoši audzēkņu.