Militāro parādi apmeklēs aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V), Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders (TP), Nacionālo bruņoto spēku (NBS) regulāro vienību un Igaunijas aizsardzības spēku pārstāvji. Par parādes muzikālo noformējumu rūpēsies NBS orķestris.
Cēsu kauju 92.gadskārtas atceres pasākumi norisināsies arī Amatas, Pārgaujas un Priekuļu novados. Godinot kritušos latviešu un igauņu karavīrus, NBS Instruktoru skolas karavīri, Zemessardzes 27.kājnieku bataljona un Zemessardzes 22.kājnieku bataljona karavīri un zemessargi, Kājnieku skolas un NBS Štāba bataljona karavīri, kā arī Cēsu, Amatas, Pārgaujas un Priekuļu novada vadība, jaunsargi un skauti piedalīsies piemiņas pasākumos un noliks ziedus varoņu piemiņas vietās - Brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņas vietā Straupes pagasta Plācī, pie pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem Latvijas un Igaunijas karavīriem Amatas novada Ieriķos, pie igauņu nezināmā karavīra kapa Amatas novada "Veišāros", pie pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem Raiskumā, pie pieminekļa igauņu karavīriem Veselavas kapos, Lāčplēša ordeņa kavalieru kapos pie pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem Cēsīs Lejas kapos, kā arī pie pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem Latvijas un Igaunijas karavīriem Priekuļu pagastā pie tilta pāri Raunas upei (pie šosejas Cēsis-Valmiera).
Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas Atbrīvošanas cīņās, kad 1919.gada jūnijā apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru, kas apdraudēja Baltijas valstu pastāvēšanu.