Asinsrites slimības pērn izraisīja 54% no visiem nāves gadījumiem, otrs izplatītākais nāves cēlonis bija audzēji, savukārt gandrīz 7% gadījumos cilvēki miruši ārējo nāves cēloņu dēļ - transporta negadījumos, noslīkstot, vardarbības vai tīša paškaitējuma dēļ.
Līdzīga situācija bija arī iepriekšējos gados, 2008.gadā asinsrites slimības bija cēlonis 53% nāves gadījumiem, un 2009.gadā - 53,7%. Līdzīgi kā pērn, arī iepriekšējos gados aptuveni 19% līdz 20% nāves izraisīja audzēji, bet 7% līdz 8% bija saistīti ar ārējiem nāves cēloņiem.
2010.gadā Latvijā nomira 30 040 cilvēki, no tiem 15 479 sievietes un 14 561 vīrietis, savukārt dzimušo skaits pērn bija 19 200.
Kā ziņots, Veselības ministrijas ir izstrādājusi Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam, kura galvenais mērķis ir paaugstināt Latvijas iedzīvotāju mūža ilgumu līdz 71,1 gadam vīriešiem, bet sievietēm - līdz 79,6 gadiem.
Tāpat pamatnostādnes nosaka valsts kā politikas veidotājas rīcības virzienus iedzīvotāju kvalitatīva mūža nodrošināšanai, veicot visus iespējamos pasākumus ārējo un cilvēka dzīvesveida izraisīto slimību cēloņu novēršanai.
Līdz 2017.gadam ir ieplānots pagarināt jaundzimušo vidējo paredzamo mūža ilgumu par diviem gadiem, par diviem gadiem pagarināt veselīgi nodzīvotos dzīves gadus un par 20% samazināt potenciāli zaudētos dzīves gadus, kas ir tie gadi, kurus cilvēks būtu nodzīvojis līdz 65 gadiem, ja nebūtu miris nelaimes gadījumā vai cita iemesla dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!