Bijušās rūpnīcas teritorija ir liela, un šobrīd tājā atrodas tikai dažas ēkas. Pēc būtības tās pat nav ēkas, bet tas, kas no tām palicis pāri. Viss, ko varēja nolauzt un pārdot, ir nolauzts un pārdots. Katrs, kurš grasās pastaigāties pa šīm ēkām, apdraud savu dzīvību, jo stāvu grīdās ir milzīgi caurumi un plaisas. Te pacentušies metālu mednieki.
Paies vēl kāds laiks un šo ēku vietā parādīsies administratīvās vai dzīvojamās mājas. Ar lielu nožēlu jāsecina, ka rūpniecība šajā vietā visdrīzāk neatgriezīsies. Tāda ir „neatkarības“ cena. Latvija ir vajadzīga kā valsts bez jebkādas rūpniecības, kas nu jau 20 gadus veiksmīgi tiek realizēts. Pareizi darām, biedri? Tagad visu izjaucam, bet pēc tam Eiropa mūs nāk glābt? Varbūt tiks atsūtīti miljoni emigrantu no Āfrikas, kas mūsu pensionāriem nodrošinās bezbēdīgas dienas. Galvenais tikai, lai valsts sevi nenodrošinātu ar savu produkciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!