Ropažu novada vēstures pētnieks, vēstures rekonstrukcijas kluba "Rodenpoys" biedrs Andrejs Planders un arheologs Aldis Pravornis laikrakstam pastāstījuši, ka mūris varētu būt datējams ar 14. vai 15. gadsimtu.
"Mums tas bija pārsteigums. Nevarējām iedomāties, ka te varētu kaut ko tādu atrakt, jo Ropažu pils vairāk centrējas uz otru pusi. Šī ir viena no pils neaizsargātajām vietām, tādēļ, iespējams, te kādreiz bijis pils aizsargmūris, priekšpils vai arī varbūt tornis. Atradām arī dažas laikmeta liecības – naža spalus, senas naglas, keramikas trauka lausku, tam laikam raksturīgas trijkāja bļodiņas atliekas, mežacūkas ilkni. Tas viss ies uz Latvijas Nacionālo vēstures muzeju un vēlāk tiks eksponēts arī Ropažu novada vēstures muzejā, kad tāds taps. No vēsturiskā viedokļa būtu ļoti interesanti turpināt pētīt, jo, iespējams, aiz šiem mūriem, ir vēl arī citi. Turklāt – varbūt šie mūri ir senāki par pils mūriem. Bet tas būtu jāpēta un jānoskaidro. Parasti atrod kādas lietiņas, pēc kurām var noteikt aptuveno laiku – mūrētāji būvēšanas procesā gandrīz vienmēr kaut ko pazaudē un, ja atrod kādu 13. gadsimta monētu, tad jau var runāt par konkrētu laiku. Pētīt, protams, ir ļoti interesanti, diemžēl tas prasa daudz laika un pats galvenais – līdzekļu. Gājēju taciņa šeit būs ar tādu kā vilni un tiks iezīmēta ar sarkaniem ķieģeļiem, lai cilvēki, kas staigā garām, zina, ka tur ir vēsturisks mūris," laikrakstam stāstījuši eksperti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!