Laikraksts: šogad augstākā izglītība varētu maksāt lētāk  (1)

DB apkopotā informācija liecina, ka dažas augstskolas atsevišķām programmām 2011./2012. mācību gadam ir samazinājušas mācību maksu.

Savukārt, ja neizdodas iekļūt valsts apmaksātās budžeta vietās un mācību maksas segšanai nākas ņemt finansējumu, tad tas šobrīd arī sanāk lētāks, nekā bija pirms gada. Apkopotā informācija par "Swedbank", "SEB bankas" un "Nordea bankas" studiju komerckredītu piedāvājumiem liecina, ka bankas kredītiem latos nav palielinājušas savas pievienotās likmes, bet starpbanku likmes (viena vai sešu mēnešu Rigibor) pagaidām ir krietni zemākas nekā pirms gada. Tādējādi kopējā studiju kredītu likme (komerckredītu gadījumā procentu maksājumi jāveic studiju laikā) latos šobrīd sanāk par aptuveni 11% vai 8% zemāka, nekā pirms gada.

Laikraksts gan norāda, ka ir jāņem vērā un jārēķinās ar to, ka studiju laikā kredītu procentu maksājumi var mainīties atkarībā no tirgus situācijas diktēto starpbanku likmju izmaiņām – tās var uzrādīt gan samazinājumu, gan būtisku pieaugumu. Pagaidām eksperti neredz iemeslus straujām latu likmju izmaiņām tuvākajā laikā.

Arī "SEB banka", kas šajā mācību gadā izsniedz valsts galvotos kredītus, tiem kopš jūlija (līdz šā gada beigām) nedaudz samazinājusi procentu likmes.

Daļa "Dienas Biznesa" aptaujāto bankau speciālistu atzīst, ka tās komerckredītiem noteiktās pievienotās likmes nav mainījušas vairākus pēdējos gadus un, novērtējot tās kā izdevīgas studentiem, tādējādi studētgribētājiem nākušas pretī. "Mēs uzskatām, ka svarīgi ir saglabāt izdevīgu, tirgus līmenim atbilstošu un studentus interesējošu piedāvājumu, kas uzrunātu jaunus klientus – nākotnes profesionāļus," laikrakstam atzina "Nordea" bankas Nenodrošināto kredītu un līzinga produktu attīstības vadītājs Miks Miķelsons.

Kopumā banku pievienotās likmes latu studiju kredītiem atkarībā no dažādiem nosacījumiem šobrīd ir 2,5%–4% robežās. Citāda situācija ir ar kredītiem eiro valūtā, kur likmes ir vairākas reizes lielākas nekā latu gadījumā, svārstoties 4%–13% līmenī. Bankas atzīst, ka eiro kredīti šobrīd nav tik populāri kā latu kredīti, un tos parasti izmanto studijām ārzemēs, ziņo DB.

"2011. gada dati liecina, ka studenti pārsvarā izvēlas kredītu latu valūtā. Vēl pirms gada studenti bieži apsvēra iespēju aizņemties eiro valūtā, pat neskatoties uz to, ka pievienotās procentu likmes tiem noteiktas augstākas nekā kredītam latos," tā "Nordea" bankas speciālists.

Lai gan studiju kredītu līgumu slēgšana šobrīd vēl rit pilnā sparā un turpināsies līdz gada beigām, kad varētu izteikt precīzākus secinājumus, tomēr bankas jau aplēsušas, ka šogad studētgribētāju aktivitāte ir pieaugusi. Pēc Miķelsona lēstā, "Nordea" bankā noslēgto studentu kredītu līgumu skaits 2011. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izskatās, ka varētu būt par aptuveni 10% lielāks nekā pērn. Viņš piebilda, ka studenti kredītiem aktīvi piesakās līdz pat gada beigām, jo daudzi gaida atbildes par valsts galvotā studentu kredīta piešķiršanu. Tikmēr "Swedbank" novērojusi, ka pieprasījums pēc studiju kredītiem nav būtiski mainījies, salīdzinot ar pagājušo gadu. "Savukārt pēc konsultāciju apmeklētības var secināt, ka jaunieši ir sākuši daudz vairāk interesēties par studiju finansēšanas iespējām un izvērtēt savas iespējas ne tikai saņemt, bet arī atmaksāt aizdevumu, kas ir ļoti pozitīvi," DB atzinusi "Swedbank" pārstāve Kristīne Jakubovska.

Kopumā pieprasījumu pēc studiju komerckredītiem nosaka vairāki iemesli, tajā skaitā ir atsevišķas studiju programmas, kuras paredz iespēju saņemt valsts galvojumu tikai daļējai studiju maksas vai neparedz tā saņemšanu vispār. Turklāt studiju kredīta bez valsts galvojuma noformēšanas process ilgst 2–3 darbadienas, kas ir būtisks faktors gadījumos, kad studiju maksas segšanai līdzekļi nepieciešami steidzami un studentam nav iespējas gaidīt aptuveni 1,5–2 mēnešus, kamēr tiek noformēts studiju kredīts ar valsts galvojumu, atzīmēja K. Jakubovska. Turklāt šobrīd bankas ne vienmēr pieprasa piesaistīt galvojumu studiju kredīta saņemšanai, piemēram, Swedbank, ja students sasniedzis 21 gada vecumu, kā nodrošinājums kredītam var kalpot arī paša studenta ienākumi. "Vērtējot piešķirtā finansējuma apjomu, piemēram, SEB bankas studiju kredītam, jāsecina – 2008. gadā tie bija vairāk kā viens miljons latu, bet 2010. gadā finansējums sasniedza 586 tūkstošus latu. Šogad redzam strauju kāpumu piešķirtā finansējuma ziņā. Pusgada laikā SEB bankas studiju kredīts tika piešķirts jau virs viena miljona latu apmērā," laikrakstam stāsta SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere. Tādējādi, pieņemot, ka gada pirmā puse ir mazāk aktīva, 2011. gadā redzēsim pēdējo četru gadu laikā lielāko piešķirto finansējuma apjomu SEB bankas studiju kredītam, prognozē SEB speciāliste.

Liela daļa valsts un privāto augstskolu jau atklājušās savu noteikto maksu jaunajam 2011./2012. gada mācību gadam, ziņo laikraksts. Nacionālās izglītības iespēju datu bāzes NIID.LV dati liecina, ka pārsvarā maksa, salīdzinot ar 2010./2011. mācību gadu nav mainījusies, bet atsevišķos gadījumos ir nedaudz samazināta. Tā, piemēram, Latvijas Universitāte vairākām programmām (bakalaurs) pilna laika studiju maksu ir samazinājusi par 50 latiem jeb 3,85% līdz 1250 latiem gadā. Tikmēr no privātām augstskolām, piemēram, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola (RISEBA) programmai Uzņēmējdarbības organizācija un vadība šim mācību gadam maksu nav palielinājusi vai samazinājusi, un tā ir 1390 latu (pilna laika; 1090–1190 latu nepilna laika mācībām).

Lai gan aktīvākais kredītu pieteikumu iesniegšanas laiks ir rudens, gan valsts galvoto kredītu, gan "SEB bankas" studiju kredīta gadījumā, arī gada pirmajā pusē bijuši studenti, kuriem nepieciešams finansējums studiju maksas segšanai, atzina Tetere, atklājot, ka vidēji gadā tiek izsniegti nepilni 400 SEB bankas studiju kredīti un vairāki tūkstoši valsts galvotu studiju un studējošā kredītu.

2010. gada laikā SEB banka izsniedza vairāk nekā 4500 valsts galvotos studiju un studējošā kredītus 14,4 miljonu latu apjomā. 2010. gadā no visiem valsts galvotajiem kredītiem 77% bija studiju, bet 23% – studējošā kredīti. 2011. gadā līdz augusta vidum tendence ir līdzīga: 68% finansējuma piešķirti mācību maksai, 32% – ikdienas vajadzībām. Gan šogad, gan 2010. gadā arī sadalījums pa kredītu valūtām attīstās līdzīgi – 72% kredītu tiek ņemti eiro valūtā, 28% – latos. Šis ir otrais gads, kura laikā studiju finansējumu ar valsts galvojumu var saņemt eiro valūtā, atgādina Tetere.

2010. gads studiju un studējošo kreditēšanā raksturojās ar pieprasījuma pēc studiju un studējošo kredītiem samazinājumu, salīdzinot ar 2009.gadu: pieprasījums pēc studiju kredītiem saruka aptuveni par 30%, bet pieprasījums pēc studējošo kredītiem – par 35%, norādīts Studiju un zinātnes administrācijas 2010. gada pārskatā. Pieprasījuma samazinājums tiek skaidrots galvenokārt ar studējošo skaita samazināšanos, tostarp pirmajā kursā uzņemto studentu skaita samazinājumu. Atbilstoši 2010. gada valsts budžetā noteiktajam un izsolītajam valsts galvojumam studiju kreditēšanai varēja izmantot 18,954 miljoni latu, bet studējošo kreditēšanai – 10,69 miljoni latu. Tomēr visa summa pērn netika izmantota: studiju kredītu gadījumā izpalika astoņi miljoni latu, bet studējošo gadījumā – 7,238 miljoni latu, liecina DB aplēses.

Vienlaikus pērn turpinājās izsniegto studiju kredītu no valsts budžeta līdzekļiem atmaksa un dzēšana. Gada beigās izsniegtos studiju kredītus no valsts budžeta līdzekļiem atmaksājuši 5266 kredīta ņēmēji, bet tas vēl jādara 8549 kredīta ņēmējiem, veicot regulārus ikmēneša maksājumus.

Šobrīd ir samērā liels parādnieku skaits, kuri ilgstoši neveic studiju kredīta atmaksas: 2010. gada beigās tādu parādnieku skaits, kuru parāda summa pārsniedz 100 latu un maksājumi nav veikti vismaz sešus mēnešus, sasniedza 2857 jeb 20,74% no kopējā kredītņēmēju skaita. No šiem kredītņēmējiem savukārt 2851 ir tādi, kas maksājumus nav veikuši divus gadus un ilgāk.