"Tā tas ir visur pasaulē - cilvēkiem sagādā grūtības sevi paslavēt. Viņi ir pārāk pieticīgi un neprot ar pietiekamu pārliecību pateikt, cik lieliski un spēcīgi kandidāti viņi ir," sacīja Spindlere-Ranta.
Liela nozīme ir kandidāta motivācijai - jāspēj pārliecinoši paskaidrot, ko kandidāts iegūs, dodoties mācīties uz ASV, kāds būs viņu devums gan tur, gan atgriežoties Latvijā.
Katru gadu Fulbraita stipendijai piesakās ap 20-25 pretendentiem, no kuriem četri līdz pieci iegūst iespēju gadu mācīties ASV maģistrantūras vai doktorantūras programmās. "Interese ir liela un pieteikumi ar katru gadu kļūst spēcīgāki. Lai gan daudziem ir iespaids, ka Fulbraita stipendija ir kaut kas neaizsniedzams, ka uz to ir pārak liela konkurence, es tomēr ieteiktu pamēģināt," teica Spindlere-Ranta.
"Pretendentiem jābūt radošiem, zinātkāriem un atvērtiem kultūras apmaiņai. Taču vienlaikus mēs sagaidām arī augsta līmeņa akadēmisko sniegumu," viņa paskaidroja.
Vēstniecība novērojusi, ka pēdējā laikā vairāk cilvēku Latvijā Fulbraita stipendijai piesakās tieši doktorantūras studijām, nevis maģistrantūrai. "Bet tas nenozīmē, ka mēs nevēlamies maģistrantūras studentus. Gluži otrādi - esam atvērti visiem," piebilda vēstniecības pārstāve.
Ar Fulbraita programmas palīdzību 20 gadu laikā uz ASV devušies 163 Latvijas studenti un pētnieki.
Pieteikšanās šā gada Fulbraita studentu stipendijai beidzas 2.septembrī, bet pētnieku stipendijai - 21.novembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!