Probācijas dienests sola īpaši uzraudzīt sodītos Latvijas Nacionālā un Dailes teātra direktorus

Pastiprinātu uzmanību dienests savulaik pievērsa arī citam sabiedrībā zināmam un ar piespiedu darbu notiesātam cilvēkam – bijušajam Jūrmalas mēram Ģirtam Trencim.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien apstiprināja prokurores un apsūdzēto panākto vienošanos par sodu – 100 stundu piespiedu darba katram. Tas nozīmē, ka apsūdzētie vainu atzina un izdarīto nožēloja.

Lai arī apsūdzētie bija panākuši vienošanos par sodu, tiesas lēmumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā, ja ir pieļauti Krimināllikuma vai Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumi.

Linde norādīja, ka gadījumā, ja tiesāšanās vairs nebūs un būs saņemta oficiāla informācija par spriedumu probācijas dienests šiem kungiem soda izpildē pievērsīs pastiprinātu uzmanību.

"Ja oficiālu informāciju par spriedumu saņemsim, tad, protams, mēs soda izpildē pievērsīsim pastiprinātu izmanību un daudz pastiprinātāk, nekā tas ir ikdienā, lai sabiedrībai nav iemesla šaubīties par to, ka sodu neizcietīs. Mums dienestā ir vienota nostāja, ka vēlamies soda izpildi nodrošināt maksimāli tādā līmenī, lai sabiedrībai ir uzticamība tam, ka dienests dara to, kas tam jādara," paskaidroja Linde.

Kādi darbi notiesātajam jāstrādā, ir atkarīgs no attiecīgās vietas, ar ko probācijas dienestam noslēgti līgumi jeb nodarbināšanas iespējām. Dienesta praksē ir bijuši daudz un dažādi gadījumi, kur notiesātie strādā, sākot ar teritorijas uzkopšanu un beidzot ar intelektuāliem darbiem, piemēram, programmu pārinstalēšanu un teksta iztulkošanu.

Arī tā dēvētās "baltās apkaklītes" strādājušas visdažādākos darbus, tostarp fizisku.

Ņemot vērā fizisko personu datu aizsardzības likumu, attiecībā uz jebkuru klientu netiek sniegta informācija, kur viņš strādā un kādos laikos sods tiek pildīts.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar apsūdzību toreizējais Dailes teātra valdes loceklis Līnis 2009.gada pavasarī uz diviem mēnešiem par 2000 latiem nelikumīgi noslēdzis uzņēmuma līgumu ar Latvijas Nacionālo teātri Rubeņa personā.

Līgums noslēgts par vadības un konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu Latvijas Nacionālajam teātrim uzņēmējdarbības stratēģiskā plānošanā un organizēšanā, teātra darbības iekšējo un ārējo risku apzināšanā un priekšlikumu izstrādāšanā šo risku vadībai ekonomiskās krīzes apstākļos, kuru risināšana ietilpa Rubeņa kā teātra valdes locekļa pienākumos. Tā dēļ Līnis, pēc prokuratūras uzskata, nelikumīgi guvis 2000 latu ienākumus.

Turklāt Līnis nelikumīgi noslēdzis analoģiska satura uzņēmuma līgumu ar Rubeni par pakalpojumu sniegšanu Dailes teātrim jautājumos, kuru risināšana ietilpa Līņa pienākumos, piemēram, jau minētajā vadības un konsultatīvo pakalpojumu sniegšanā uzņēmējdarbības stratēģiskā plānošanā un organizēšanā. Toreiz noteiktā 2000 latu lielā līgumcena Rubenim arī izmaksāta.

Līdzīga apsūdzība uzrādīta arī Rubenim.

Ar noziedzīgu nodarījumu radīto materiālo kaitējumu abi jau ir atlīdzinājuši.