942045_29535604
Foto: stock.xchng
Ārstu masveida aizbraukšana no Latvijas ir ļoti nopietna problēma, jo uz ārvalstīm aizbraukušie ārsti kļūst par Latvijā palikušo ārstu rekrutēšanas aģentiem, uzskata veselības aprūpes kompānijas "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

"Tam var būt neparedzamas sekas. Piemēram, pašlaik gan slimnīcās, gan arī privātajā medicīnā trūkst anesteziologu. Ja īsu brīdi pēc mazo lauku slimnīcu slēgšanas bija jūtams mediķu pārpalikums, patlaban tā nav, un dažās profesijās jau ir vērojams darbinieku deficīts. Kāda ir pašreizējā realitāte? Ja darbu zaudējušais ārsts neatrod vietu privātajā medicīnā tepat Latvijā, viņš emigrē uz ārvalstīm," klāstīja Rēvalds.

"Bet, līdz ko viņš ārvalstīs ir iekārtojies darbā, viņš uz turieni aicina strādāt arī savus kolēģus. Tādējādi speciālistu zaudē jau privātās medicīnas iestāde. Šādā gadījumā privātās medicīnas iestādes īpašnieki, lai iegūtu darbiniekus, vērsīsies pie valsts slimnīcās strādājošajiem ārstiem. Bet no kurienes nepieciešamos speciālistus ņems valsts?" retoriski vaicāja veselības aprūpes kompānijas vadītājs.

Rēvalds uzsvēra, ka ārstu aizbraukšana visai drīz var izraisīt kritisku speciālistu deficītu Latvijā, jo ik gadu sistēmā sāk strādāt tikai 20% no Latvijas medicīnas augstskolu beidzējiem. "Kur paliek pārējie, to neviens nezina," viņš piebilda.

"Veselības centra 4" vadītājs atzina, ka apdrošinātāji pērn izdarījuši nopietnu spiedienu uz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju cenām, liekot meklēt visus iespējamos līdzekļu ietaupīšanas veidus.

"Kad visas optimizācijas iespējas bija izsmeltas, medicīnas iestādes īpašnieki pamazām tika dzīti iekšā ēnu ekonomikas pasaulē, liekot noteikt neadekvāti zemas pakalpojumu cenas, kuras var panākt tikai uz nodokļu nemaksāšanas un melno algu rēķina," pastāstīja Rēvalds un piebilda, ka šogad veselības aprūpes nozare vairs nespēj izturēt apdrošinātāju sākto cenu samazināšanu, jo līdz ar to tiek degradēta ārsta profesija.

Tie ārsti, kuri neaizbrauc uz ārzemēm, pēc Rēvalda teiktā, spiesti samierināties vai nu ar melno algu, vai arī saņemt ļoti mazu pamatalgu, pārējo naudu no pacienta pieprasot "pateicībās".

"Ja mēs gribam noturēt kvalitatīvu veselības aprūpes nozari, par to ir jāmaksā. Var teikt, ka pašlaik nozarē ir iestājušies reāli cenu pieauguma draudi. Tiem pretī mēs varam nolikt tikai ārstu pāriešanu ēnu ekonomikas pasaulē," uzsvēra Rēvalds.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!