Latvijā pirmo reizi notiek Saeimas ārkārtas vēlēšanas

Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiek piecos vēlēšanu apgabalos – Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē. Rīgas vēlēšanu apgabalā ietilpst arī vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs.

Vairums vēlēšanu iecirkņu sestdien strādās no pulksten 7 līdz 20, taču 124 vēlēšanu iecirkņi Latvijā strādās ilgāk – līdz 22.00. Rīgā tādi būs četri, Daugavpilī un Liepājā – pa diviem, bet pārējās pašvaldībās – viens šāds iecirknis.

Šogad trijos apgabalos pieteikto sarakstu skaits ir tāds pats kā pērn 10.Saeimas vēlēšanās, tomēr Vidzemē un Latgalē pieteikti 12 saraksti, kas ir vismazākais skaits kādā apgabalā. 5.Saeimas vēlēšanās 1993.gadā bija pieteikti 23 saraksti un 879 deputātu kandidāti, uz 6.Saeimu 1995.gadā pretendēja 19 politiskie spēki un 1007 kandidāti, uz 7.Saeimu 1998.gadā – 21 saraksts un 1081 kandidāts, uz 8.Saeimu 2002.gadā – 20 saraksti un 1019 kandidāti, 9.Saeimā pirms četriem gadiem cerēja iekļūt 19 partijas un to apvienības un 1024 deputātu kandidāti, bet pērn 10.Saeimas vēlēšanas bija izaicinājums 13 sarakstiem un 1234 kandidātiem.

5.Saeimā iekļuva astoņas partijas, 6.Saeimā – deviņas, 7. un 8.Saeimā – sešas, 9.Saeimā – septiņas, bet pagājušajās vēlēšanās 5% barjeru pārvarēja līdz šim mazākais skaits – pieci saraksti.

Balsstiesības parlamenta vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu. Sarakstu iesniegšanas pirmajā dienā 26.jūlijā bija reģistrēti 1 542 700 vēlētāji, savukārt sestdien pilngadību sasniedz un vēlēšanās varēs piedalīties 68 Latvijas pilsoņi.

5.Saeimas vēlēšanās piedalījās 89,9% jeb 1 118 316 balsstiesīgo vēlētāju, 6.Saeimā nobalsoja 71,9% jeb 955 392 vēlētāju, 7.Saeimas vēlēšanās piedalījās 71,9% jeb 964 667, bet 8.Saeimas vēlēšanās - 71,36% jeb 997 754 balsotāju. Pirms pieciem gadiem, balsojot par 9. Saeimu, pie vēlēšanu urnām devās 60,98% jeb 908 979 balsstiesīgo valsts iedzīvotāju, savukārt pērn 10.Saeimu ievēlēja 63,12% jeb 967 162 vēlētāji.

Parlamenta vēlēšanās Latvijā neizmanto iepriekš sastādītus vēlētāju sarakstus. Vēlētāji tiek reģistrēti vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā. Lai nodrošinātu principu "viens vēlētājs – viena balss" vēlētāja pasē tiek izdarīta atzīme - spiedogs par dalību vēlēšanās. Šī kārtība ļauj vēlētājam balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs, neatkarīgi no reģistrētās dzīves vietas. Obligāts balsošanas dokuments ir Latvijas pilsoņa pase.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) norāda - ja vēlētājs vēlēšanu zīmē izsvītros visus kandidātus, viņš vienalga būs atdevis savu balsi par šo kandidātu sarakstu, savukārt, skaitot balsis, katrs kandidāts, šajā gadījumā saņems pa vienam svītrojumam.

Savukārt, ja vēlētājs nobalso ar tukšu aploksni, tad viņa balss tiek pieskaitīta kopējam derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam, no kura aprēķina 5% barjeras slieksni, kas jāiegūst kandidātu sarakstam, lai piedalītos Saeimas deputātu vietu sadalē. Savukārt nevienam kandidātu sarakstam šī balss netiek pieskaitīta.

Līdz sestdienas pulksten 12 vēlētāji Latvijā, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu iecirknī, un šo vēlētāju aprūpētāji, var pieteikties nobalsošanai vēlētāja atrašanās vietā.

CVK atgādina, ka arī Saeimas vēlēšanu dienā ir aizliegta priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana radio un televīzijā, publiskās vietās, preses izdevumos un internetā. Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus aizliegts izvietot un izplatīt arī publiski pieejamās vietās valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī kapitālsabiedrībās, kurās vairāk nekā 50% akciju pieder valstij vai pašvaldībai. Aģitēt aizliegts vēlēšanu iecirkņa telpās un vēlēšanu dienā arī tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis.

Vēlēšanās ikvienam ir tiesības balsot saskaņā ar savu pārliecību, un balsu pirkšana ir noziegums, uzsver CVK. Krimināllikumā paredzētais sods par balsu uzpirkšanu ir brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods līdz 60 minimālajām mēnešalgām. Par balsu pirkšanu vai balsu pirkšanas mēģinājumu iedzīvotāji tiek aicināti ziņot Valsts policijai, nogādājot iesniegumu tuvākajā policijas iecirknī, vai zvanot pa tālruni 110 vai 112.

Līdz pat svētdienai darbosies CVK diennakts uzziņu tālrunis vēlētājiem – 67049999.