Noziedznieku uzraudzība ar elektroniskajām aprocēm varētu izmaksāt 1,5 miljonus latu  (1)

Par to trešdien žurnālistiem paziņoja Valsts probācijas dienesta pārstāvji un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.

Speciālisti gan vēl pētīs, kuriem noziedzniekiem aproces varētu izmantot.

Lazdovskis izteica cerību, ka ar Norvēģijas valdību izdosies jau līdz gada beigām vienoties par nepieciešamajām izmaksām. "Tieslietu ministrija uzskata, ka vairāki sodi ir pārskatāmi un aproces varētu būt viens no veidiem, kā samazināt populāciju cietumos," uzsvēra valsts sekretārs un piebilda, ka cietums izmaksu ziņā ir dārgākais no soda veidiem.

Valsts probācijas dienesta pārstāvis Mihails Papsujevičs pastāstīja, ka elektroniskā uzraudzība ir laba, ja to lieto kopā ar citiem pasākumiem. Tikai uzlikt uz kājas aproci un cerēt, ka cilvēks neizdarīs jaunu noziegumu, ir ļoti maldīgi, jo nekad nevarēs ar elektronisko uzraudzību mainīt cilvēka domāšanu.

"Aproce tāpat kā pulkstenis pilda tikai vienu funkciju – aproce signalizē, kur šis cilvēks atrodas, ja viņam ir ierobežots pārvietošanās diapazons. Aproces ieviešana atvieglotu resursus, jo nevajadzētu varas pārstāvjiem, tērējot resursus, pārliecināties, vai noziedznieks atrodas attiecīgā adresē," piebilda Papsujevičs.

To, ka aproce bez citiem pasākumiem ir bezjēdzīga, minēja arī probācijas dienesta vadītājs Aleksandrs Dementjevs, proti, atgādinot savulaik kādā ārvalstu konferencē dzirdēto, ka aproci nēsājošs vīrietis piezvanījis sievietei, uzaicinājis pie sevis mājās un viņu izvarojis. "Ko dod aproce? Neko. Un, ja abas puses noziegumu noklusē, tad to neviens neatklās," viņš uzsvēra.

Ņemot to vērā, Papsujevičs atkārtoti norādīja, ka pirms aproces uzlikšanas speciālistiem rūpīgi jāizvērtē, kuram elektronisko uzraudzību piemērot.

Testa veidā aproces gada laikā varētu izmantot 200 cilvēku.

Laikraksts "Diena" septembra sākumā vēstīja, ka par elektronisko aproču ieviešanu noziedznieku kontrolei Latvijā pirmoreiz sāka runāt jau 2006.gadā. Toreiz iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) nāca klajā ar iniciatīvu veikt agrāk par dzimumnoziegumiem sodītu personu izsekošanu, izmantojot tehniskus līdzekļus. Kā iemesls izskanēja 13 gadu vecās Justīnes Legzdiņas izvarošana un nogalināšana, par ko aizdomās turētā persona bija iepriekš sodīta par dzimumnoziegumiem.

Elektroniskās aproces toreiz tika testētas, taču tās neieviesa. Eksperti ieceri kritizēja, norādot, ka līdzīgas sistēmas, kas paredzētas tieši dzimumnoziedzniekiem, nekur citur pasaulē nav un elektroniskās aproces, kas signālu nodod GPS satelītam, nebūtu panaceja, jo diez vai darbotos visur, piemēram, aproces nēsātājam noejot pazemē, visticamāk, signāls pārtrūktu.