No vienā dienā paredzētajām tiesas sēdēm Lembergs dod priekšroku Rīgai, nevis Londonai

Iepriekš Rīgas apgabaltiesā vērsies Ventspils uzņēmējs un Lemberga oponents Oļegs Stepanovs, sakot, ka nevarēs 17.oktobrī ierasties liecināt tiesā, tāpēc pastāvēja iespēja, ka tiesa ieplānoto sēdi atcels. Taču tiesā portālam "Delfi" pastāstīja, ka Lembergs ceturtdien ierosinājis – ja nebūs iespējas turpināt pratināt liecinieku, tiesa varētu lemt par iepriekš pieteiktajiem lūgumiem.

Lembergam, lai izbrauktu no valsts, Rīgas apgabaltiesai būtu arī jālūdz atļauja, jo bez tiesas jāvārda to viņam liedz darīt noteiktais drošības līdzeklis. Taču, kā portāls "Delfi" noskaidroja tiesā, šādu lūgumu mērs neesot izteicis.

Sarunā ar portālu "Delfi" Lembergs norādīja, ka tiesas sēde 17.oktobrī Rīgas apgabaltiesā jau sen bijusi ieplānota, esot pieteikti daudzi lūgumi, kuros jāpieņem lēmumi. Mērs bija izvairīgs, atbildot uz jautājumu, vai brauks Londonu, sakot – tas atkarīgs no tā, vai Rīgas apgabaltiesa nolems šajā datumā lietas izskatīšanu turpināt.

Taču Lembergs sacīja, ka viņš jau informējis tiesu Londonā par iespējamo neierašanos. Tāpat mērs atklāja, ka viņam neesot advokātu, kuri pārstāvētu viņa intereses Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesas priekšā. Jautāts, vai ir lūdzis Rīgas apgabaltiesai atļauju izbraukt no valsts, Lembergs pauda pārliecību, ka tās saņemšanai nevajadzētu būt sarežģījumiem.

Londonas tiesa Lembergu sniegt liecības klātienē uzaicināja pēc tam, kad tā noraidīja Ventspils mēra pieteikumus par lietas izbeigšanu un mantas aresta atcelšanu, atzīstot, ka prasībai pret viņu ir ticams pamats un nav pamata sazvērestības teorijām par to, ka lieta ir safabricēta. Londonā izskatāmajā lietā Lembergam bija jāatklāj savi īpašumi, "vienalga, vai tie ir uz viņa vārda vai nē, un vai tie ir viņam individuāli piederoši vai kopīpašumā".

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Lembergam Lielbritānijas tiesā uzdots atklāt savus īpašumus. Tas bija teikts 13.aprīlī pieņemtajā prasības nodrošinājuma lēmumā jeb britu juridiskajā terminoloģijā "iesaldēšanas rīkojumā". Londonas tiesas izskatīšanā ir lieta, kurā "Antonio Gramsci Shipping" un citi vēršas pret Lembergu un citiem "par netaisnīgi iedzīvotā un zaudējumu piedziņu" ar prasījuma summu pret Lembergu 135 miljonu ASV dolāru (apmēram 66 miljonus latu) apjomā.

4.augustā tiesa Lembergam uzlika par pienākumu iesniegt vēlreiz visu savu mantas sarakstu. Tas bija jāizdara nedēļas laikā. Savukārt, ja prasītāji nebūs apmierinātas ar saņemto informāciju, tad Lembergam būs personiski jāierodas tiesā Londonā sniegt liecību par visu savu mantu un darījumiem ar to.

Kā noskaidroja portāls "Delfi", ja Lembergs neierodas uz tiesu Londona, tiesa var automātiski pieņemt lēmumu, atzīstot prasību pret Lembergu par pamatotu. Tādā gadījumā Lembergs zaudēs 135 miljonus ASV dolāru, jo tik liela ir prasības summa.

Aprīļa sākumā "Delfi" rīcībā nonāca Anglijas tiesas prasības nodrošinājuma lēmums, kurš uzskaita virkni aktīvu, kurus tiesa interpretējusi kā Lemberga īpašumus.

Prasības nodrošinājuma lēmums uzskaita vairākus aktīvus, kurus Anglijas tiesa interpretējusi kā Lemberga īpašumus. Anglijas tiesa uzskata, ka par Lemberga aktīviem atzīstami arī visi tie īpašumi, kas arestēti par labu Latvijas Ģenerālprokuratūrai, piemēram, māja Rīgā O.Vācieša ielā, patiesā labuma guvēja statusa daļas dažādās Latvijas un ārvalstu kompānijās, piemēram, "Venceb", "Ventbunkers", "Inter-Rīga", "Puses", "Ventplac", "Euridice", "Hinch", "Kaywood", "Yelverton" un citās, vērtslietas, konti vairākās Latvijas un ārvalstu bankās.

Prasības nodrošinājuma lēmuma 12.punktā teikts, ka Lembergs drīkst neatklāt informāciju, kas viņam inkriminē noziegumu. Taču tiesa iesaka Lembergam pirms šāda lēmuma konsultēties ar juristiem, jo nepamatota atteikšanās sniegt informāciju var tikt uzskatīta par necieņu pret tiesu ("contempt to court") un novest pie cietumsoda, naudas soda vai aktīvu konfiscēšanas.

Savukārt Rīgas apgabaltiesa skata krimināllietu, kurā Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.