To tiesneši izlēma slēgtā sēdē.
Kūtris pastāstīja, ka saskaņā ar Satversmes tiesas likumā ierakstīto tiesneša pilnvaras tiek automātiski apturētas līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai šajā lietā, taču, ņemot vērā, ka Muižnieces pilnvaras tika apturētas jau jūnijā, "pēc būtības viņas statusā nekas nemainās, izņemot to, ko prokuratūra darīs tālāk".
Viņš gan atgādināja, ka tiesneši nelēma par personas vainu noziegumā, jo tas ir vispārējās jurisdikcijas tiesas jautājums. Ja nodarījums ir noticis Saeimas darbības, nevis tiesneša darbības laikā, tad lai tiesa arī vērtē, vai konkrētā persona noziegumā ir vainojama vai nav.
"Mums bija jāvērtē tikai jautājums, vai mēs uzticamies Latvijas tiesu sistēmai, kura izlems objektīvi konkrēto nodarījumu," paskaidroja Kūtris.
Pagaidām nav skaidri zināms, vai attaisnojoša sprieduma gadījumā Muižniece varēs atgriezties darbā. Uz jautājumu, vai gadījumā, ja visas trīs instances tiesas Muižnieci attaisno, viņa varēs atgriezties darbā, Kūtris atbildēja: "Pirmkārt, ir jāskata, vai prokuratūra virzīs šo lietu uz tiesu, jo arī prokuratūras domas kriminālprocesa gaitā var mainīties. Savukārt, ja vispārējās jurisdikcijas tiesa vienalga kurā līmenī pieņems un tas lēmums netiks pārsūdzēts, tad mēs skatīsimies, vai tas ir reabilitējošs vai nē."
ST priekšsēdētājs arī atzina, ka jebkuram cilvēkam atrašanās izmeklēšanā ir nepatīkama un grauj viņa reputāciju un iekšējo pārliecību.
Muižniece žurnālistiem pēc kolēģu lēmuma paziņoja, ka savu vainu noliedz, un uzskata, ka attaisnojoša sprieduma gadījumā varēs turpināt strādāt par tiesnesi.
"Es domāju, ka Satversmes tiesa ir pieņēmusi lēmumu atbilstoši savai kompetencei, un man pret šo lēmumu nav nekādu iebildumu, jo man ir tiesības uz taisnīgu tiesu. Tas tika pārrunāts, arī apspriežoties ar kolēģiem, un es uzskatu, ka labākais risinājums ir tas, ja šī lieta tiek izskatīta pēc būtības un, ņemot vērā Satversmē noteikto aizsardzību, kāda ir paredzēta arī politiķiem par viedokli un darbībām, ko viņi veikuši, veicot savus deputāta pienākumus. Tas ir tieši tāds gadījums, un tiesas process mani pilnīgi noteikti nebaida. Esmu pārliecināta, ka mēs pie patiesības nonāksim," norādīja Muižniece.
Viņa atteicās atbildēt uz citiem žurnālistu jautājumiem, jo tiesas sēde bija slēgta.
Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra lūdza izdot kriminālvajāšanai bijušo 9.Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju un pašlaik Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras apturējušo Vinetu Muižnieci par dienesta viltojumu.
Ņemot vērā tiesneša kriminālprocesuālo imunitāti, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers procesa virzītāja ierosinājumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci nosūtījis Valsts prezidentam Andrim Bērziņam virzīšanai izskatīšanai pēc piekritības Saeimā atbilstoši Saeimas Kārtības rullī noteiktajai kārtībai.
Ierosinājums nosūtīts arī Satversmes tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim.
Jūnijā Satversmes tiesas tiesneši akceptēja Muižnieces lūgumu apturēt viņas pilnvaras uz Ģenerālprokuratūras sāktā kriminālprocesa izmeklēšanas laiku.
Satversmes tiesas likums noteic, ka kriminālvajāšanas sākšana pret Satversmes tiesas tiesnesi nav pieļaujama bez ST piekrišanas. Šāda lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums.
Muižniece pērn maijā, kļūstot par Satversmes tiesas tiesnesi, no Tautas partijas izstājās, taču viņas savulaik pārstāvētā partija tiesā cīnījās, lai nebūtu jāpilda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums, ar kuru partijai uzlikts atmaksāt pretlikumīgi saņemtos finanšu līdzekļus vairāk nekā miljona latu apmērā. Pēdējās instances tiesa nesen lēma par sliktu Tautas partijai.