Lembergs saņēmis atļauju izbraukt no valsts un pirmdien varēs doties uz Londonas tiesu

Tā saukto "Ventspils amatpersonu lietu" skatošā RAT tiesneša Borisa Geimana palīdze portālam "Delfi" trešdien pastāstīja, ka tiesa saņēmusi Lemberga lūgumu atļaut izbraukt no valsts, kas apmierināts. Nākamnedēļ, 17. un 18. oktobrī paredzētās tiesas sēdes pirmdien atceltas pēc prokuroru lūguma, bet lietas skatīšana turpināsies 20.oktobrī ar liecinieka – Ventspils uzņēmēja, par Lemberga oponentu dēvētā Oļega Stepanova – pratināšanu.

Tiesneša palīdze portālam "Delfi" apstiprināja, ka Stepanovs jau iepriekš lūdzis 17. un 18.oktobrī viņu no ierašanās tiesas sēdē atbrīvot, jo viņš nebūšot valstī. Šajos datumos gan bijis plānots skatīt vairākus iepriekš pieteiktos lūgumus, taču prokurors Juris Juriss lūdzis šīs sēdes svītrot no tiesas kalendāra, motivējot to ar nevēlēšanos pārtraukt Stepanova pratināšanu ar citām procesuālajām darbībām, trešdien vēsta laikraksts "Neatkarīgā".

Laikraksts arī norāda, ka pirms nepilnām divām nedēļām tiesā liecinieka statusā pratinātais Stepanovs lūdzis tiesu atbrīvot viņu no pienākuma ierasties uz pratināšanām 17. un 18. oktobrī, to pamatojot ar nepieciešamību piedalīties starptautiskā konferencē.

Jau vēstīts, ka Lembergs oktobra sākumā ierosinājis – ja 17.oktobrī nebūs iespējas turpināt pratināt liecinieku, tiesa varētu lemt par iepriekš pieteiktajiem lūgumiem. Sarunā ar portālu "Delfi" Lembergs toreiz norādīja, ka tiesas sēde 17.oktobrī RAT jau sen bijusi ieplānota, esot pieteikti daudzi lūgumi, kuros jāpieņem lēmumi.

Ventspils mērs bija izvairīgs, atbildot uz jautājumu, vai brauks uz Londonu, sakot – tas atkarīgs no tā, vai RAT nolems šajā datumā lietas izskatīšanu turpināt. Lembergs gan atzina, ka jau informējis tiesu Londonā par iespējamo neierašanos. Tāpat mērs apgalvoja, ka viņam neesot advokātu, kuri pārstāvētu viņa intereses Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesas priekšā.

Londonas tiesa Lembergu sniegt liecības klātienē uzaicināja pēc tam, kad tā noraidīja Ventspils mēra pieteikumus par lietas izbeigšanu un mantas aresta atcelšanu, atzīstot, ka prasībai pret viņu ir ticams pamats un nav pamata sazvērestības teorijām par to, ka lieta ir safabricēta. Londonā izskatāmajā lietā Lembergam bija jāatklāj savi īpašumi, "vienalga, vai tie ir uz viņa vārda vai nē, un vai tie ir viņam individuāli piederoši vai kopīpašumā".

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Lembergam Lielbritānijas tiesā uzdots atklāt savus īpašumus. Tas bija teikts 13.aprīlī pieņemtajā prasības nodrošinājuma lēmumā jeb britu juridiskajā terminoloģijā "iesaldēšanas rīkojumā". Londonas tiesas izskatīšanā ir lieta, kurā "Antonio Gramsci Shipping" un citi vēršas pret Lembergu un citiem "par netaisnīgi iedzīvotā un zaudējumu piedziņu" ar prasījuma summu pret Lembergu 135 miljonu ASV dolāru (apmēram 66 miljonus latu) apjomā.

4.augustā tiesa Lembergam uzlika par pienākumu iesniegt vēlreiz visu savu mantas sarakstu. Tas bija jāizdara nedēļas laikā. Savukārt, ja prasītāji nebūs apmierinātas ar saņemto informāciju, tad Lembergam būs personiski jāierodas tiesāLondonā sniegt liecību par visu savu mantu un darījumiem ar to.

Kā noskaidroja portāls "Delfi", ja Lembergs neierodas uz tiesu Londona, tiesa var automātiski pieņemt lēmumu, atzīstot prasību pret Lembergu par pamatotu. Tādā gadījumā Lembergs zaudēs 135 miljonus ASV dolāru, jo tik liela ir prasības summa.

Aprīļa sākumā "Delfi" rīcībā nonāca Anglijas tiesas prasības nodrošinājuma lēmums, kurš uzskaita virkni aktīvu, kurus tiesa interpretējusi kā Lemberga īpašumus.

Prasības nodrošinājuma lēmums uzskaita vairākus aktīvus, kurus Anglijas tiesa interpretējusi kā Lemberga īpašumus. Anglijas tiesa uzskata, ka par Lemberga aktīviem atzīstami arī visi tie īpašumi, kas arestēti par labu Latvijas Ģenerālprokuratūrai, piemēram, māja Rīgā O.Vācieša ielā, patiesā labuma guvēja statusa daļas dažādās Latvijas un ārvalstu kompānijās, piemēram, "Venceb", "Ventbunkers", "Inter-Rīga", "Puses", "Ventplac", "Euridice", "Hinch", "Kaywood", "Yelverton" un citās, vērtslietas, konti vairākās Latvijas un ārvalstu bankās.

Prasības nodrošinājuma lēmuma 12.punktā teikts, ka Lembergs drīkst neatklāt informāciju, kas viņam inkriminē noziegumu. Taču tiesa iesaka Lembergam pirms šāda lēmuma konsultēties ar juristiem, jo nepamatota atteikšanās sniegt informāciju var tikt uzskatīta par necieņu pret tiesu ("contempt to court") un novest pie cietumsoda, naudas soda vai aktīvu konfiscēšanas.

Savukārt Rīgas apgabaltiesa skata krimināllietu, kurā Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.