Vēstules Astra sūtījis brālim sava pirmā ieslodzījuma laikā no 1961. līdz 1976.gadam.
Astram sestdien paliktu 80 gadu, un šo dienu Latvijas Okupācijas muzejs sadarbībā ar "Daugavas vanagiem Latvijā" atzīmēs ar piemiņas izstādi, sarīkojumu muzejā un piemiņas brīdi kapos.
Izstādē muzeja vestibilā līdz pat Ziemassvētkiem būs apskatāmas fotogrāfijas, dokumenti un priekšmeti, kas stāsta par Gunāra Astras dzīves gājumu, cīņu par Latvijas brīvību un vairāk nekā 19 ieslodzījuma gadiem sevišķa režīma labošanas darbu kolonijā. Izstādē iekļaus arī nupat muzejam nodotās vēstules brālim Harijam.
Jau vēstīts, ka Astras atcerei veltītais sarīkojums sestdien Okupācijas muzejā sāksies plkst.13, tajā par Astras dzīvi un darbu vēstīs Jānis Rožkalns, kurš savulaik kopā ar viņu pretdarbojās padomju okupācijas varai Latvijā. Arī Rožkalnu, tāpat kā Astru, padomju režīms tiesāja par pretpadomju darbību un ieslodzīja soda nometnēs. Pēc Rožkalna stāstījuma tiks demonstrēta Raita Valtera filma "Gunārs Astra. Sirdsbalss". Savukārt muzeja foajē būs redzama izstāde par Astras dzīvi.
Plkst.15 plānots piemiņas brīdis pie Astras atdusas vietas Meža kapos. Klātesošos uzrunās mācītājs Guntis Kalme, piemiņas brīdī piedalīsies arī "Daugavas vanagi Latvijā".
Astra ir viens no ievērojamākajiem pretpadomju aktīvistiem, kas nevardarbīgi pretojās padomju okupācijas varai Latvijā pagājušā gadsimta 60.-80.gados. Īpaša nozīme ir viņa runai - 1983.gada 15.decembrī LPSR Augstākajā tiesā teiktajam pēdējam vārdam, kas beidzas ar mūsdienās daudz citēto frāzi "Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!