Prezidents Bērziņš skeptisks par Dombrovska valdības ilgumu

"Nevaru apgalvot, ka šī valdība kļūs ilglaicīga. Šī situācija ar 50 + 6 balsīm neliekas pārāk stabila, ja būs jāpanāk tik daudz kompromisu. Bet redzēsim," intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" sacīja Bērziņš.

Tāpat prezidents uzsvēra, ka ar valdības veidošanu ilgāk nebija iespējams kavēties, jo šogad Latvijai jāpabeidz starptautiskā aizdevuma programma. "Man šķiet svarīgi uzsvērt, kāpēc izšķīros dot priekšroku tam koalīcijas variantam, ko uz pili atnesa trīs kungi [Dombrovskis, ZRP līderis Valdis Zatlers; VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars] – redziet, 22. decembris ir datums, līdz kuram jānoslēdz aizdevuma programma. Tur nav laika vilcināties. Aizdevuma programma ir par daudz dārga izprieca, lai ar to tālāk spēlētos. Tai punktu var pielikt profesionāli valdības cilvēki," skaidrojis Bērziņš.

Viņš atzinis, ka Zatlera Reformu partijas iebildumu dēļ nav izdevies īstenot modeli, ka prezidents uztic valdības veidošanu Dombrovskim, kurš savāc profesionāļu komandu, ko atbalsta visas Saeimā pārstāvētās partijas. "Mana doma šajā situācijā bija: nominēt premjeru – šajā gadījumā Valdi Dombrovski – un dot viņam visas tiesības izraudzīties ministrus. Zatlers bija pret. Šādam modelim jau iepriekš bija piekrituši "Saskaņas centra" pārstāvji – ka premjers nāk ar saviem kandidātiem un reizē runā ar Saeimas partijām par atbalstu savai valdībai. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) arī atbalstīja. Kad atnāca trīs koalīcijas pārstāvji un noraidīja variantu ar neatkarīgo [zemkopības ministru Jāni] Dūklavu, tad galdā tika celts šis otrais variants. Raivis Dzintars bija ar mieru to pārspriest. Zatlers acīmredzami šo sarunu nevēlējās, tomēr es viņus uz stundas ceturksni atstāju – lai paši atklāti izrunā. Kad atgriezos, Dombrovskis atzina, ka vienošanās netika panākta. Sapratu, ka iebildis Zatlers,' notikušo atstāstījis Valsts presidents.

"Šajā risinājumā nav runa par SC vai ZZS klātbūtni valdībā, bet par atbalstu Dombrovskim dotajai iespējai. Viņš izvēlas ministrus, partijiskus vai bezpartijiskus, sastāda valdību un piedāvā Saeimas piecām partijām nobalsot par. Man šajā situācijā tas likās labākais no priekšlikumiem," skaidro Bērziņš.

"Mans viedoklis bija – jā, vēlētāji iebalso Saeimā cilvēkus, kādus vien vēlas, bet valdību iespējams veidot pēc iespējas profesionālāku un kā komandu. Iepriekšējā valdība varēja padarīt daudz vairāk, un kritiska attieksme pret paveikto bija viens no iemesliem, kamdēļ nonācām tur, kur šobrīd esam. Tāpēc valdības sastāvs ir svarīgs, tajā jānokļūst pieredzējušiem cilvēkiem, kas spēj strādāt vienota mērķa vārdā," norāda Valsts prezidents.

Bērziņš arī pastāstījis, ka SC līderis Nils Ušakovs sarunās ar prezidentu iestājies par tā saucamo "varavīksnes valdību", "jo lietas vērtēja itin loģiski, ka tāda īsta vairākuma topošajai valdībai nav". "Rēķins ir, ka partiju koalīcijai maksimāli ir 50 balsis. Tā diemžēl ir. Atlikušajiem opozicionāriem kopā ir 44 balsis, un šie seši ir it kā novilkuši svītru – liec, kā gribi, kombinācija ar vairākumu nav nevienai koalīcijai, jo SC ar NA kopā neiet," norāda prezidents.

"Ušakovs bija konstruktīvs. Viņš ieradās tieši no 1905. gada revolūcijas upuru pieminekļa atklāšanas krastmalā un izteica gatavību, ka SC ir gatavs iesaistīties, lai sastādītu valdību. Bet to gan ne, ka viņi ir gatavi uzņemties atbildību un ka varētu stāties valdības priekšgalā. Daļēji arī tāpēc mana turpmākā izvēle bija likumsakarīga. Tā kā kontaktējos ar visām pasākumā iesaistītajām pusēm, izvērtējot situāciju, nominēju Dombrovski," atminas Bērziņš. "Ušakova komandai pašai bija jārīkojas aktīvi, bet kur viss pakūpēja gaisā pēc īsa uzliesmojuma aktivitātēs ar ZRP? Tālāk nekā nebija. Man nebūtu nekas pretī, ja SC līderi atnestu, noliktu priekšā – lūdzu, te ir vairākums. Neatnesa. Dombrovska komandai vismaz ir 50 deputāti plus sešas neatkarīgas balsis," norāda Valsts prezidents. Viņš norādījis, ka "esmu puslīdz drošs, ka Ušakovs reiz varētu kļūt par premjerministru". "Tas nav izslēgts," sacījis prezidents.

Raksturojot topošās Dombrovska valdības ministru amatu kandidātus, par kuriem publiski izskanējis, ka presidents apšaubot viņu piemērotību amatam, Bērziņš LA atzinis, ka"tas tā iegājies, ka ministru posteņus nereti nopelna par aktivitāti konkrētajā partijā". "Es jautāju arī Raivim [Dzintaram], kāpēc [Žaneti] Jaunzemes-Grendes kundzi izvirza par kultūras ministri. Taču skaidrojumu saņēmu, un, ja valdības "lauciņus" atkal sadala pa partijām, tad skaidrs, ka tās par to arī atbildēs," norāda Bērziņš.

Savukārt par ekonomikas ministra kandidātu Danielu Pavļutu Valsts prezidents atminējās, ka abi kopā strādājuši Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā. "Teorētiski labi izglītots vīrs, bet ar mazu praktisko pieredzi tautsaimniecībā. Laiks rādīs, ko Pavļuta kungs var un ko nevar. Man sajūta – potenciāls ir," uzskata Bērziņš. "Pavļutas kungs ir pieredzējušāks par daudziem Saeimā ievēlētajiem deputātiem, kur daži ir pavisam jauniņi. Daniels bija Kultūras ministrijas valsts sekretārs, tātad teicami izprot visu valsts pārvaldes apriti! Pret viņu neesmu kritisks," norādījis prezidents.

Bērziņš arī zuskata, ka nav apšaubāma Zatlera laika Valsts prezidenta kancelegas vadītāja Edgara Rinkēviča izvirzīšana ārlietu ministra amatam, jo "tas postenis, prezidenta Zatlera kancelejas vadītājs, dod lielu pieredzi ārlietās, un valsts sekretāra amats Aizsardzības ministrijā arī sniedz šo pamatu".

"Mans viedoklis bija – jā, vēlētāji iebalso Saeimā cilvēkus, kādus vien vēlas, bet valdību iespējams veidot pēc iespējas profesionālāku un kā komandu. Iepriekšējā valdība varēja padarīt daudz vairāk, un kritiska attieksme pret paveikto bija viens no iemesliem, kamdēļ nonācām tur, kur šobrīd esam. Tāpēc valdības sastāvs ir svarīgs, tajā jānokļūst pieredzējušiem cilvēkiem, kas spēj strādāt vienota mērķa vārdā," norādījis Bērziņš, piebilstot: "Lai viņi parāda sevi lielās lietās."

Prezidents norādījis, ka nākamā gada budžets un aizdevumu programmas nokārtošana ir jaunās valdības divi ir steidzamākie darbi. "Par pārējo ir sarežģīti runāt, jo pasaulē ir visai nopietna ekonomiskā situācija, un tā var arī krasi pasliktināties. Tāpēc valdībai jāpieņem lēmums, kā turpināt mazināt budžeta izdevumus, bet ne tikai ar ierastajām "griešanas" metodēm," norādījis Bērziņš. "Iekšējā tirgus kāpināšanā Latvijai nav diez cik ievērojamu rezervju, un diezin vai agrāk par 2013. gadu būs iespējama algu, pensiju celšana. Paliek – izeja uz ārējo tirgu. Jo tas plašāks, jo vairāk palielinās eksportspēja un attīstība," uzskata prezidents.

Viņaprāt, svarīgi valdības uzdevumi būs Attīstības bankas izveide, kā arī Eiropas fondu apguves izvērtēšana. "Ja mums būtu precīza analīze, tad iespējams, ka arī par Latviju varētu izdarīt secinājumus, ka ne viss fondu apguvē bijis ar pozitīvu, izaugsmes zīmi. Tas pat padziļināja krīzi. Šie naudas ieguldījumi dod īslaicīgu kopprodukta pieaugumu, taču vēlākā uzturēšana prasa tādus fiksētus maksājumus, kas ir lielāki nekā iepriekš. Kāda tam jēga? Medicīnā, piemēram, iegādāta dārga aparatūra, bet cik to pilnvērtīgi visur izmanto un cik tā pēc tam devusi reālo atdevi? Iekārtas apkalpo uzņēmumi, kas atrodas ārpus Latvijas, tie piestāda rēķinus, bet mums jāmaksā," norādījis Bērziņš.

Jau vēstīts, ka pēc vairāku nedēļu ilgiem mēģinājumiem izveidot stabila vairākuma koalīciju Bērziņš sonedēļ premjera amatam nominēja Dombrovski, kuram atbalstu paudusi "reformu un tiesiskuma koalīcija", ko veidot apņēmušās "Vienotība", ZRP un VL-TB/LNNK, kā arī seši neatkarīgie deputāti, kas dienu pirms 11.Saeimas pirmās sēdes atšķēlās no Zatlera Reformu partijas. Saeima par jauno valdību, iespējams, balsos nākamotrdien.