Olšteins sola stingru atbalstu 'reformu un tiesiskuma koalīcijai'; nevēlas 'sist pa Dombrovski'

Olšteins portālam "Delfi" apgalvoja, ka šo sešu deputātu interesēs ir, lai topošā valdība nostrādātu visus trīs gadus līdz nākamajām kārtējām Saeimas vēlēšanām. Turklāt šiem deputātiem neesot iebildumu pret jelkādām reformām, tāpēc viņiem arī neesot pamata celt iebildumus ne pret vienu no ministru kandidātiem.

Vaicāts, vai gadījumā, ja tagadējais koalīcijas modelis izgāztos, neatkarīgo deputātu grupa varētu atbalstīt valdību, kurā ZRP aizvietotu Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Olšteins atbildēja: "Visticamāk ja, ka nē". "Sešinieks" kopā šo jautājumu nav pārrunājis un šobrīd šāda iespēja netiekot apsvērta, taču, kā atzīmēja Olšteins, ""sarkanās līnijas" tagad ir bīstami vilkt".

Deputāts arī norādīja, ka koalīcijas apstiprināšanai lielāks drauds varētu būt ZRP balsojumi pret Neatkarīgo deputātu grupas pārstāvju ievēlēšanu parlamenta komisijās: ceturtdien daļa ZRP frakcijas balsojumā iebilda pret vairāku "šķeltnieku" ievēlēšanu un visnegatīvākais balsojums bija pret pašu Olšteinu. Tomēr viņš atzina, ka piektdien situācija esot uzlabojusies, jo Pieprasījumu komisijā viņš ievēlēts sekretāra amatā arī ar ZRP pārstāvju balsīm, savukārt pats Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja vēlēšanās atbalstījis ZRP frakcijas vadītāja vietnieku Vjačeslavu Dombrovski.

Olšteins uzskata, ka, lai gan atsevišķi ZRP deputāti balsoja par viņa ievēlēšanu komisijās, nav prognozējams, ka vēl kāds "zatlerietis" varētu pamest frakciju un pievienoties viņa grupai, jo "sešinieka" atšķelšanās atlikušo frakciju esot konsolidējusi un šādi pavērsieni neesot gaidāmi.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš trešdien valdības veidošanu uzticēja pašreizējam premjeram Dombrovskim, lai gan pats ilgu mūžu šai valdībai neprognozē. Tas notika pēc vairāku nedēļu ilgām partiju konsultācijām, kuru rezultātā "Vienotība", ZRP un nacionālā apvienība VL-TB/LNNK vienojās par "reformu un tiesiskuma koalīcijas" izveidi, kurai Saeimā būtu 56 balsis.

Tomēr dienu pirms 11.Saeimas pirmās sēdes no ZRP Olšteina vadībā atšķēlās seši deputāti, kas vēlāk izveidoja neatkarīgo deputātu grupu, turklāt pirmajā sēdē Saeimas priekšsēdētāja amatā netika ievēlēts ZRP līderis Valdis Zatlers, lai gan vēl tās pašas dienas rītā viņam tika solīts pilns topošās koalīcijas atbalsts. Zatlera ievēlēšanai pietrūka 11 no 56 koalīcijas balsīm, un skaidri ir zināms vien tas, ka pret viņu balsoja divi "Vienotības" deputāti - Ingūna Rībena un Jānis Reirs. Saeimas spīkera amatu galu galā atkārtoti ieguva "Vienotības" valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Lai gan Olšteina grupa parakstīja dokumentus par atbalstu "reformu un tiesiskuma koalīcijai" un Dombrovska valdībai, tomēr prezidents apšaubīja viņu uzticamību un aicināja meklēt citu koalīcijas modeli, kam būtu stabilāks vairākums, taču tas neizdevās.

Meklējot iespējas stiprināt koalīciju, tika apsvērta gan iespēja pieņemt atpakaļ ZRP frakcijā Olšteina grupu, izņemot pašu tās līderi, gan apmaiņā pret atbalstu valdībai uzticēt zemkopības ministra portfeli pašreizējam ministram, bezpartejiskajam Jānim Dūklavam, kurš gan ministra amatā nokļuva ar ZZS atbalstu un arī jaunajā Saeimā ievēlēts no ZZS saraksta. Pirmajam risinājumam nepiekrita "šķeltnieki", bet otrajam – ZRP, kas aicināja neielaist koalīcijā "tārpu" – oligarhu ietekmi.