"Ja es vēlētos realizēt šo programmu ar tām partijām, kas patlaban Latvijā ir, un ar tiem vēlēšanu rezultātiem, kādi tie pašreiz ir, mana koalīcija būtu - Nacionālā apvienība, "Saskaņa" un ZZS kā zināms centrs," paudis Kalniņš.
SC un Nacionālā apvienība iepriekš mēnesi ilgušo koalīcijas sarunu laika atzinušas, ka nespēs sadarboties. Tomēr Kalniņš laikrakstam klāstījis, ka SC un "nacionāļiem būtu jāapsēžas, jāizrunā vienreiz smagās lietas un jāspēj vienoties par kopēju darbu valdībā".
"Šajā koalīcijā es redzu iespēju dialogam par nacionālo jautājumu un iespēju dialogam pārskatīt visas tās fantastiskās saistības, ko Latvija ir neapdomīgi uzņēmusies attiecībā uz iesaistīšanos dažādās starptautiskās organizācijās," paudis Kalniņš.
"Īstenībā šobrīd ir nācijas dzīves vai nāves jautājums, nevis jautājums, kādas drēbes mēs vilksim rīt. "Vienotība" kopumā man nav pieņemama savas sulainiskās izpildības politikas dēļ. Zatlers [Zatlera reformu partija] - tas pats," skaidrojis bijušais politiķis.
Viņš klāstījis, ka būtībā Latvija pašlaik ir brīva, "bet ekonomiski esam paverdzināti" un tas ir sekas "tam, kur mēs atrodamies". "Runāsim, piemēram, vispirms par Eiropas Savienību. Mēs esam ES, ja es šodien skatos atpakaļ, mēs nevarējām tur neiestāties. Kaut gan, ja mēs - un ne tikai mēs - būtu pietiekami gudri, tālredzīgi, iespējams, mēs tik viegli nebūtu stājušies šajās internacionālajās organizācijās. [..] Taču arī ES nav ārā no šīs augļošanas sistēmas, tā ir šīs sistēmas daļa. Latvija, iestājoties šajā organizācijā, arī ir nokļuvusi šajā pasaules oligarhu finanšu verdzībā. Un viss, kas notiek, - parlamenta vēlēšanas, valdības veidošana - ir cieši saistīts ar šīm lietām," skaidrojis komponists.
"Kuras no partijām ir šīs finanšu verdzības adepti - to var viegli saskatīt. Tās ir partijas, kas atbalsta, ka mēs, nerēķinoties ar savu suverenitāti, ejam tālāk par šo finanšu verdzības ceļu. Pirmām kārtām tā ir "Vienotība"," intervijā norādījis Kalniņš.
Viņaprāt, "visas partijas, kas bijušas valdībā, ir realizējušas šo finanšu verdzības politiku". Viņš norādījis, ka "Eiropas Savienība ir tikai viena daļa, kur mēs esam atdevuši savu suverenitāti, bet otra daļa ir Vašingtona.
"Bet parastais arguments ir šāds - ja ne Vašingtona vai Brisele, tad būtu Maskava.
Tas vispār ir ārkārtīgi interesanti, manuprāt, latviešiem vienmēr ir bijis tāds uz muižu skriešanas komplekss. Ja kas, tā skrien uz muižu, jo pats neko nevar izdarīt. Vienam tā muiža ir Maskavā, otram Vašingtonā, trešajam - Briselē, un skrien tie latvieši. Tas arī ir tas, kā mēs to savu suverenitāti esam pazaudējuši," uzskata Kalniņš.
Jau vēstīts, ka gandrīz pēc mēneša ilgajām sarunām Par koalīcijas izveidi vienojušās trīs partijas ‒ "Vienotība", Zatlera Reformu partija (ZRP) un Nacionālā apvienība ‒ un seši šķeltnieki jeb deputāti, kas dienu pirms jaunās Saeimas sanākšanas pameta ZRP.
Vairāk nekā trīs nedēļas pēc ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanām, ZRP, "Vienotība" un Nacionālā apvienība "VL-TB/LNNK" parakstīja reformu un tiesiskuma koalīcijas vienošanos, apņemoties veidot nākamo valdību. Nacionālās apvienības pārstāvji vienošanās tekstam pievienoja "izpratnes skaidrojuma dokumentu", kurā skaidrota apvienības atšķirīgā izpratne par atsevišķiem vienošanās punktiem.
Divi no Saeimā ievēlētājiem spēkiem - "Saskaņas centrs" un Zaļo un Zemnieku savienība" - netiek aicināti koalīcijā.
Iepriekš ZRP aicināja veidot koalīciju kopā ar SC, taču pret to iebilda "Vienotība". Lai atrisinātu situāciju, "Vienotība" aicināja veidot plašu"varavīksnes koalīciju" no visiem pieciem parlamentā ievēlētajiem spēkiem, taču ZRP iebilda pret sadarbību ar ZZS, jo tā ir Zatlera partijas "sarkanā līnija" - nepieļaut sadarbību ar "oligarhu partijām".
Vēlāk "Vienotība" aicināja veidot nacionālā izlīguma koalīciju no četriem ievēlētajiem spēkiem, opozīcijā atstājot tikai ZZS. Taču SC un VL-TB/LNNK savstarpējo pretrunu dēļ arī šī iecere izgāzās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!