Eksministru 'ceļa vārdi' jaunajai valdībai: turpināt iesākto un būt prātīgiem ar reformām

Bijušais ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (V) portālam "Delfi" norādīja, ka nekādi pirmie darbi savam pēctecim viņam nav jānovēl, jo "jāturpina strādāt regulārs darbs": jānodrošina ārpolitikas kontinuitāte, Latvijas sekmīga dalība Eiropas Savienībā un NATO, kā arī viss, kas saistīts ar ES budžeta nākamo finanšu perspektīvu.

Kristovskis arī aicināja turpināt viņa laikā iesāktās iniciatīvas: jāpievēršas ārējai ekonomiskajai darbībai - ārlietu dienesta maksimālai izmantošanai, lai celtu Latvijas konkurētspēju -, un sadarbībai ar tautiešiem ārzemēs. Kristovskis gan neatklāja, ko tagad plāno iesākt pats, sakot: "Tas lai nu paliek pie manis, jo labāk vispirms ir iecerēto sasniegt nekā stāstīt par plāniem."

Līdzšinējā kultūras ministre Sarmīte Ēlerte ministrijas mājaslapā publicētā rakstā "Padarītais un turpināmais" norāda, ka, sākot darbu 2010.gada novembrī, viņa izvirzīju trīs prioritātes: kvalitatīva kultūrtelpa, kultūras un radošās industrijas, nacionālā identitāte un integrācija. Starp nākamajai kultūras ministrei darāmajiem darbiem Ēlerte min to, ka būs jāspēj argumentēt un panākt, ka kultūras budžets nākamajā gadā netiek samazināts, "jāturpina nodrošināt, lai KM un kultūras jomas pārstāvji piedalītos visu svarīgo valsts plānošanas dokumentu izstrādē," un rūpīgi jāuzrauga nauda, kas tiek tērēta Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, kā arī vairākus citus uzdevumus.

Ēlerte arī norādīja, ka viņas darbība kultūras ministres amatā bijusi tik intensīva, ka par nākotnes plāniem neesot bijis laika domāt, informēja viņas padomnieks Andris Saulītis. "Par to, ko viņa plāno darīt turpmāk, viņa sāks domāt no rītdienas," sacīja Ēlertes pārstāvis.

Bijusī labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS), kas tagad, kā pati saka, "vismaz divus mēnešus" būs 11.Saeimas deputāte uz laiku, kamēr bērna kopšanas atvaļinājumā ir Dana Reizniece-Ozola, portālam "Delfi" pastāstīja, ka grib jaunajai valdībai novēlēt turpināt darbu pie reformas sociālo pakalpojumu jomā, jo šobrīd esot apkopoti visu pašvaldību priekšlikumi, tāpēc reforma būtu sekmīgi jāpabeidz. Tāpat Jurševska aicina pievērst uzmanību demogrāfijas jautājumiem, jo "programma ir izstrādāta, plāni sagatavoti – tagad novēlu atrast tam finansējumu".

Bijusī ministre aicina arī "prātīgi un pragmatiski" izsvērt pensiju piemaksu diferenciācijas jautājumus, kā arī izprast cilvēku ar īpašām vajadzībām problēmas, proti, ka tiem ir nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi, kam nākamgad paredzētais finansējums neesot pietiekams.

Savukārt ilggadējais vides ministrs, kurš kopš šī gada sākuma bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Raimonds Vējonis (ZZS) preses paziņojumā pauda uzskatu, ka "vides, pašvaldību un reģionālās attīstības jomā ir jāturpina iesāktā pozitīvā virzība".

"Deviņu gadu laikā vides aizsardzības sistēma Latvijā piedzīvojusi nozīmīgas pozitīvas pārmaiņas, kas novērtētas arī starptautiski, veiktas milzīgas investīcijas vides infrastruktūrā, taču vēl ir virkne aktuālu jautājumu, kas gaida risinājumu," norāda Vējonis, kurš aicina savu pēcteci Edmundu Sprūdžu (ZRP) spēt atrast līdzsvaru starp visām ministrijas pārraudzībā esošajām sfērām, iedziļināties gan vides, gan reģionālās attīstības un pašvaldību jomai būtiskajās problēmās un kopā ar speciālistiem un ministrijas sadarbības partneriem nevalstiskajās organizācijās rast tām risinājumu.

Vējonis, kurš saglabāja savu amatu gandrīz deviņu gadu garumā, tādējādi kļūstot par ilglaicīgāko ministru atjaunotās Latvijas vēsturē, ir ievēlēts 11.Saeimā un turpmāk darbosies kā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāts.

Arī līdzšinējais satiksmes ministrs Uldis Augulis turpmāk būs ZZS Saeimas frakcijas deputāts, bet savu pēcteci Aivi Roni viņš aicina izprast situāciju ar autoceļiem, portālam "Delfi" sacīja Auguļa padomniece Ināra Pomere. Viena no Auguļa prioritātēm bija darbs pie Autoceļu fonda atjaunošanas, un tā finansēšanas modelis jau ir iesniegts valdībā, ko paredzēts skatīt kopā ar 2012.gada valsts budžetu. "Galvenās bažas ir par to, ka, ja to nepieņems, 2014.-2015. gadā iespējamas lielas problēmas," sacīja Pomere.

Bijušais tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs Aigars Štokenbergs (V) novēl saviem pēctečiem – Gaidim Bērziņam (VL-TB/LNNK) tieslietu ministra un Rihardam Kozlovskim (ZRP) iekšlietu ministra krēslā - izturību un iedziļināšanos katras sistēmas problemātikā.

Štokenbergs vēl Bērziņam turpināt darbu pie tiesas procesu norises uzlabošanas, tiesu sistēmas prestiža celšanas sabiedrībā, nosakot stingrākus tiesnešu vērtēšanas kritērijus. Savukārt, lai uzlabotu tieslietu sistēmas iestāžu darbu un veicinātu efektīvāku finanšu līdzekļu izmantošanu, Štokenbergs aicina strādāt pie atdeves rādītāju izstrādes un ieviešanas.

Savukārt Kozlovski Štokenbergs aicina rūpēties par iekšlietu sistēmas darbinieku – robežsargu, ugunsdzēsēju un policistu - sadzīves apstākļiem. Darba apstākļu uzlabošana radīs papildu motivāciju darbiniekiem, uzskata Štokenbergs, piebilstot, ka jāstrādā arī pie citu motivāciju veicinošu pasākumu īstenošanas.

Tāpat Štokenbergs aicina strādāt pie policijas kā servisa iestādes veidošanas. "Vēl joprojām cilvēku prātos policija saistās ar represīvām metodēm, taču tai jākļūst par servisa iestādi, kas nodarbojas ar preventīvu darbu un kurā cilvēki var vērsties pēc palīdzības," uzskata Štokenbergs, atgādinot, ka atsevišķi soļi šajā virzienā jau ir paveikti, piemēram, publiskojot radaru izvietošanas punktus, kā arī pirms tiem izvietojot brīdinājuma zīmes.

Štokenbergs jau iepriekš pauda, ka pēc amata pilnvaru beigām plāno nodarboties ar uzņēmējdarbību. Viņš atzina, ka pagaidām neko īpaši nav plānojis, taču viņam ir padomā vairāki attīstības projekti. Savukārt advokatūrā gan viņš pagaidām negatavojas atgriezties, jo neesot praktizējis jau septiņus gadus.

Juris Bārzdiņš (ZZS) savai pēctecei veselības ministra amatā Ingrīdai Circenei (V) novēl "lielos vilcienos neraudzīties uz sīkumiem, bet redzēt lielās lietas". Par savām turpmākajām gaidām Bārzdiņš noteica, ka, visticamāk, atsāks studijas doktorantūrā Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē vadības zinībās.

"Darbu vēl nemeklēju, un ir visādas pārdomas..." teica Bārzdiņš, piebilzdams, ka iepriekšējā darba vietā Liepājas slimnīcas vadītāja krēslā viņš neatgriezīšoties, jo šī amata pienākumus veiksmīgi pilda viņa kādreizējais vietnieks. Tomēr ar slimnīcu Bārzdiņš ir gatavs sadarboties dažādos projektos.

Rolands Broks (ZZS) savam pēctecim izglītības un zinātnes ministra krēslā, kuru ieņems Roberts Ķīlis (ZRP), vēlēja pārņemt un turpināt izglītības sistēmā sāktos darbus. "Izglītības sistēmā visos līmeņos ir uzsāktas pārdomātas un izsvērtas pārmaiņas, kas vērstas uz izglītības kvalitātes paaugstināšanu. Novēlu arī noturēt izglītības budžetu esošajā līmenī, un vairs nepieļaut tā samazināšanu. Tāpat novēlu nepieņemt nepārdomātus un neizsvērtus lēmumus, kas var apdraudēt nozari."

Par turpmāk darāmo Broks bija izvairīgs, nosakot: "Vismaz mēnesi atpūtīšos. Esmu vienīgais ministrs, kurš šajā valdībā nostrādāja bez ne vienas atvaļinājuma dienas. Pēc atvaļinājuma domāšu, ko darīt tālāk."

Aizejošais ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) sacīja, ka viņa vadībā Ekonomikas ministrijā ir izdarījusi daudzas lietas, tostarp iesākti un ir procesā daudzi svarīgi jautājumi, piemēram, valsts kapitāldaļu pārvaldīšanas koncepcija un citi.

"No tām svarīgākās gan, manuprāt, ir divas. Pirmā ir Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšana, tostarp ar sašķidrinātās gāzes termināļa būve. Vienošanās par tā būvi nāk grūti, taču tuvojas finišam. Otrs ir Attīstības bankas izveide," teica Kampars. Viņaprāt, jaunajam ekonomikas ministram Danielam Pavļutam (ZRP) ir pietiekama pieredze un potenciāls, lai Ekonomikas ministrijā iesāktās lietas novestu līdz galam.

Pats Kampars, kurš 11.Saeimas vēlēšanās izlēma nekandidēt, turpmāk plāno darboties partijā "Vienotība", to stiprinot atbilstoši rietumu demokrātijas standartiem. "Kāds man būs amats – to vēl nevaru pateikt [..]. Ja partijas valde man uzticēsies, tad darbošos "Vienotībā," noteica Kampars.

Portālam "Delfi" pagaidām nav izdevies sazināties ar bijušo zemkopības ministru Jāni Dūklavu.

Jau vēstīts, ka Saeima otrdien ar 57 balsīm par izteica uzticību Valda Dombrovska trešajai valdībai.