Jaunajā sistēmā par pamatu tiktu ņemts personas gada ienākumu novērtējums, un atkarībā no tā valsts un pašvaldības piešķirtu dažādus palīdzības un atbalsta veidus.
"Kopumā pabalstu reformai jābūt tādai, lai tā motivētu cilvēku maksimāli ātri nostāties uz savām kājām, bet grūtību periodos cilvēkam jābūt pārliecinātam, ka tas, kas viņam pienāktos, ir pieejams īstajā laikā un bez liekiem birokrātiskiem sarežģījumiem," sacīja Viņķele.
Jautāta, vai reformas nozīmētu pabalsta saņēmēju loka samazināšanos, Viņķele norādīja: "Jāpanāk pabalstu sistēmas efektivizācija un jāmazina atkarības riski no pabalstiem."
"Piemēram, cilvēkam, kurš ir ilgstošais bezdarbnieks, neapliekamā minimuma palielinājums absolūti neko nedos. Iespējams, pensionāram, kas dzīvo laukos un nespēj savilkt galus kopā, efektīvākais palīdzības veids tomēr būtu nevis 20 latu naudas pabalsts, bet pašvaldības sagādātā malka," teica jaunā labklājības ministre.
Arī pašvaldības vēlētos lielāku brīvību, izvērtējot pabalstu pieprasītājus, un, iegūstot šādu iespēju, pašvaldības būtu gatavas atteikties no valsts līdzfinansējuma, pastāstīja Viņķele.
Politiķe uzsvēra, ka sociālās palīdzības reformas virzieniem jābūt skaidriem līdz 2012.gada vidum, lai no 2013.gada sākuma tā būtu ieviešama.
Taujāta par valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu, reformējot pabalstu sistēmu, Viņķele norādīja, ka labklājības jomā nepieciešams veicināt finansējuma efektīvāku izmantošanu, taču kopumā labklājības joma valsts budžetam nekļūs lētāka.
Pabalstu un sociālās palīdzības sistēmas reformas īstenošanai nepieciešama plašāka valsts un pašvaldību datubāzu savietojamība - pašvaldības rīcībā esošā informācija par tās iedzīvotājiem, Valsts ieņēmumu dienesta datubāze, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija.
Reformas pamatā būtu arī iedzīvotāju mantiskā stāvokļa sākumdeklarācija, kā arī ikgadējā ienākumu deklarācija. "Likumprojekts par sākumdeklarēšanu ir Saeimā, ceru, ka tas tiks atbalstīs," piebilda Viņķele.