Saeima vērtēs atteikšanos no aizklātiem balsojumiem

Par šo priekšlikumu nodošanu komisijām balsoja 92 deputāti, neviens nebalsoja pret un neatturējās.

Šobrīd Saeimas Kārtības rullis paredz daudz aizklātu balsojumu par valsts amatpersonām. Šo aizklātumu deputāti nereti izmantojuši, lai slēptu savus balsojumus un to motīvus, bet atklāta balsošana atbilst parlamentārās demokrātijas principam, skaidroja Juridiskā komisija.

"Deputāti ir tautas pārstāvji, tāpēc vēlētājiem ir jābūt informētiem par deputātu rīcību un viedokļiem. Nezinot to, kā deputāts balsojis, vēlētājs var tikai minēt par attiecīgā deputāta rīcības atbilstību viņa deklarētajām vērtībām un solītajam pirms vēlēšanām. Ja balsojumi par vēlēšanām ir aizklāti, neviens par tiem nenes politisko atbildību. Bez tam aizklātie balsojumi ir ne vien mazinājuši sabiedrības uzticību politiķiem, bet arī radījuši grūtības nozīmīgiem amatiem atrast atbilstošus kandidātus. Cienījami profesionāļi atsakās no amata, nevēlēdamies iziet necaurskatāmo ievēlēšanas procedūru Saeimā," skaidrots komisijas sagatavotajā izmaiņu anotācijā.

Grozījumi paredz, ka Saeimai būs atklāti jāievēl visas amatpersonas, tostarp, Saeimas Prezidija locekļi, Tiesībsargs, Valsts kontrolieris, tiesneši, Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, Ģenerālprokurors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs un citi.

Aizklātu balsojumu Juridiskās komisijas deputāti rosina saglabāt tikai Satversmē paredzētajai Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanas procedūrai.

Komisija skaidro, ka parlamenta deputātu pienākums ir skaidrot savus lēmumus un ar argumentiem tos pamatot, nevis izmantojot aizklātus balsojumus, slēpt savu viedokli. Atklāti balsojumi liks katram deputātam skaidrot savus apsvērumus vēlētājiem un pamatot savu izvēli, veicinot diskusiju sabiedrībā par konkrētu lēmumu vai kandidātu.

SC pārstāvji debatēs solīja atbalstīt šo koalīcijas priekšlikumu, lai vairākums, kas neuzticas saviem deputātiem, varētu viņus kontrolēt. Valērijs Agešins (SC) ironizēja, ka līdz ar atklātumu sāksies "zombētie balsojumi" un nākamais solis būtu atklātas Saeimas vēlēšanas, lai visiem būtu pieejami nepareizi balsojušo saraksti. Viņš aicināja balsot "par Ziemeļkorejas pieredzi, kur tiešām ir atklāti balsojumi".

Ilma Čepāne (V) atzina, ka atklātie balsojumi liedz deputātiem "sirdsapziņas balsojumus", kas būtu pretēji partijas vadības nostājai, un kādam varētu būt arī bažas par atriebību no ievēlētām vai neievēlētām amatpersonām. Taču viņa aicināja nebūt "ētiskiem gļēvuļiem" un nepieciešamības gadījumā arī "nostāties pret partijas bosiem" un argumentēt savu viedokli.

Čepāne arī atgādināja, ka Satversmes tēvi paredzējuši aizklātu balsojumu tikai vienā gadījumā – vēlot Valsts prezidentu, taču ar laiku aizvien vairāk un vairāk amatpersonu Latvijā sāka ievēlēt aizklātajos balsojumos.

Savukārt Zatlera reformu partijas (ZRP) dibinātājs, aizklātajos balsojumos prezidenta un Saeimas spīkera amatā neievēlētais eksprezidents Valdis Zatlers aicināja atbalstīt atklātos balsojumus vēlētāju labā un nebaidīties no ietekmēm, jo aizklāt balsojumu gadījumā nav zināms, no kurienes nāk šī ietekme, jo balsojums ir aizklāts.

ZRP iepriekš rosināja noteikt atklātus balsojumus arī Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanā, kā arī Latvijas Bankas prezidentu, Bankas prezidenta vietnieku un padomes locekļus. "Aizklātie balsojumi ir ne vien mazinājuši sabiedrības uzticību politiķiem, bet arī radījuši praktiskas grūtības nozīmīgiem valsts amatpersonu amatiem atrast atbilstošus kandidātus. Tāpēc savas nozares atzīti profesionāļi atsakās kandidēt uz amatiem, nevēlēdamies iziet necaurskatāmo ievēlēšanas procedūru Saeimā. Atklāti Saeimas balsojumi liks katram deputātam skaidrot savus apsvērumus, nodrošinās parlamentāro debati par nozīmīgiem sabiedriskiem jautājumiem un tādējādi veicinās arī diskusiju sabiedrībā par konkrētu lēmumu vai amata kandidātu," teikts ZRP paziņojumā.

Jau ziņots, ka iepriekš Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja ieceri noteikt, ka Saeimai atklāti vēlēs Saeimas prezidija locekļus, tiesībsargu, tiesnešus, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju un Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs.

Iepriekš līdzīgus grozījumus par atklātām amatpersonu vēlēšanām rosināja apvienība "Vienotība". "Līdzšinējā bēdīgā pieredze, kad deputātu vārdi atšķiras no darbiem, kā tas bijis, balsojot par Māra Vīganta un Andreja Judina apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesnešu amatā, kā arī neapstiprinot Ģenerālprokurora amatā Jāni Maizīti, ir ne vien mazinājusi sabiedrības uzticību politiķiem, bet arī radījusi grūtības nozīmīgiem amatiem atrast atbilstošus kandidātus. Cienījami profesionāļi atsakās no amata, nevēlēdamies iziet necaurskatāmo ievēlēšanas procedūru Saeimā," toreiz savus priekšlikumus pamatoja "Vienotības" pārstāvji. Taču šī gada sākumā 10.Saeima šo priekšlikumu noraidīja.