Slišāns atgādina, ka sestdien, 5.novembrī TV3 ziņu raidījuma sižetā tika izteikta iespējamā latgaliešu valodas tiesību aizstāvju saistība ar biedrības "Dzimtā valoda" iniciatīvu vācot parakstus krievu valodas atbalstam. "Arī citviet Latvijas plašsaziņas līdzekļos nereti izskan nepamatoti minējumi, ka latgaliešu valodas (juridiski – latviešu valodas paveida) jautājuma sakārtošana kaut kādā veidā varētu palīdzēt svešvalodu, tai skaitā arī krievu valodas, pašreizējo tiesību paplašināšanai," klāsta Slišāns.
"Detalizēti jautājums par latgaliešu valodas tiešo saikni ar latviešu valodu un nevis kādu no svešvalodām ir apskatīts gan 25.oktobra žurnālā "Jurista Vārds", gan 3.novembra žurnāla "IR" komentārā (autors Pauls Raudseps), gan Ilzes Spergas plašajā rakstā, gan 11.Saeimas deputāta Jura Viļuma viedoklī un daudzās citās publikācijās," vēsta "Latgolys Saeimas" pārstāvis.
TV3 sižetā izskanējis minējums "par iespējamo atbalstu parakstu vākšanai krievu valodas kā valsts valodas statusa iegūšanai no latgaliešu kopienas puses", ko Slišāns uzskata par absurdu. "Latgolys Saeimas" aptaujājusi visas latgaliešu nevalstiskās organizācijas, kuras savā darbībā ir izvirzījušas mērķi rūpēties par latgaliešu valodu, un noskaidroja, ka "šādiem provokatīviem izteikumiem nav nekāda pamata".
"Tieši otrādi – biedrības "Latgolys Saeima" aicinājumam pievienojas visas latgaliešu biedrības: "Latgolys Studentu centrs", "Latgolys Producentu grupa", "Latvijas reģionālo un retāk lietoto valodu savienība – LatBLUL", "Es Latgalei", "LVC", "Kukuži", Daugavpils Latgaliešu biedrība, Latgales Kultūras centra izdevniecība, "Latgaļu Sāta", "Latgalīšu Etnokulturys centrs", "Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācija" u.c.," uzsver Slišāns.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!