Viņa skaidroja, ka tuvākajā laikā nav paredzēts pieņemt kādus lēmumus par šo ēku, taču nevarot apgalvot, ka ēka paliks neapdzīvota visu Valsts prezidenta Andra Bērziņa prezidentūras laiku.
"Var rasties kādas idejas par ēkas izmantošanu, un tad arī tiks pieņemti kādi lēmumi. Jebkurā gadījumā VNĪ vienpersoniski par šo ēku nelems, tas būs jādara sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju, Finanšu ministriju, Saeimu," skaidroja Laukšteina.
Jautāta, vai tas, ka Valsts prezidenta kanceleja vairs nemaksās 201 714 latus gadā par rezidences nomu, atstās kādu iespaidu uz VNĪ finanšu rādītājiem, Laukšteina atbildēja, ka VNĪ samazināsies ieņēmumi par konkrēto summu, bet tas būtiski neietekmēs naudas plūsmu un finanšu rādītājus.
Jau ziņots, ka Valsts prezidenta kanceleja valdībā ir iesniegusi priekšlikumu 2012.gadā samazināt budžeta izdevumus par 201 714 latiem saistībā ar līguma pārtraukšanu ar VNĪ par Jūrmalas rezidences izmantošanu Valsts prezidenta vajadzībām.
Minēto summu līdz šim veidoja gan nepieciešamie maksājumi par nomu, gan maksājumi par rezidences atjaunošanai izlietotā tā dēvētā kredīta procentiem, skaidroja Valsts prezidenta Andra Bērziņa preses sekretāre Līga Krapāne.
Laukšteina sacīja, ka VNĪ jau iepriekš izteica Valsts prezidenta kancelejai piedāvājumu segt Jūrmalas rezidences nepieciešamās uzturēšanas izmaksas maksimāli samazinātā apmērā laika periodā, kamēr Valsts prezidents rezidenci neizmanto.
Kā ziņots, 2008.gadā tika pabeigti remontdarbi Jūrmalas rezidences ēkas iekštelpās. Remontdarbu kopējās izmaksas bija 1,196 miljoni latu. Pēc tam gan tika vēl iekārtota tās teritorija un tika veikti arī citi darbi.
Tiklīdz būs parakstīti nepieciešamie dokumenti, tai skaitā par spēkā esošā nomas līguma izbeigšanu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā attiecīgi tiks samazināti prezidenta kancelejas budžeta izdevumi, apstiprināja Krapāne.
Visas darbības ar Jūrmalas rezidences statusu notiek sadarbībā ar Finanšu ministriju. Prezidenta kanceleja jau informējusi, ka jautājums par turpmāko rīcību ar rezidenci, kas skars nākamos prezidentus, ir VNĪ un Saeimas kompetencē, skaidroja Krapāne.
Viņa norādīja, ka rezidences īpašnieks paliek līdzšinējais, un tā ir valsts VNĪ personā. Prezidenta kanceleja nākamgad turpinās segt Jūrmalas rezidences uzturēšanas izdevumus, kuri būs no 1500 līdz 3000 latiem mēnesī un kurus veidos ļoti dažādas jomas, piemēram, zemes nodoklis, pamatlīdzekļu uzturēšana, siltums, elektrība un tamlīdzīgi. Izdevumi saistīti ar rezidences "iekonservētu" uzturēšanu.
Saskaņā ar prezidenta kancelejas valdībā iesniegto priekšlikumu līdzekļu palielinājums 2012.-2014.gadā ir vajadzīgs, lai eksprezidentam Valdim Zatleram nodrošinātu sociālās un citas likumā noteiktās garantijas. Nākamajos trīs gados tam ir paredzēti 41 200 latu katru gadu.
Prezidenta kanceleja arī rosinājusi samazināt prezidenta kancelejas budžeta izdevumus 2012.gadam par 160 514 latiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!