SC neatbalsta VL-TB/LNNK ieceri padarīt negrozāmus vairākus Satversmes pantus

SC Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins ir pārliecināts, ka nav nekāda pamata šādas idejas atbalstam. "Šie cilvēki, spriežot pēc viņu rīcības, vēlas turpināt konfrontāciju un ar lētiem trikiem pievērst uzmanību," teica Agešins.

SC politiķis uzsvēra, ka Latvijā vara pieder tautai un ka viņš ir kategoriski pret ierobežojumiem paust viedokli par dažādiem jautājumiem.

Agešins arī atzīmēja, ka to valstu pieredze, uz ko atsaucas VL-TB/LNNK politiķi, diez vai var kalpot par nopietnu pamatu šīs ieceres realizēšanai.

Savukārt SC deputāts Andrejs Elksniņš izteicās, ka nacionālās apvienības piedāvājums ir "pirmais un pēdējais solis uz etnokrātiska totalitārisma nostiprināšanu Latvijā".

Pēc viņa domām, tas liegs iespēju Latvijas tautai brīvi izteikt savu konstitucionālo gribu. "Šis piedāvājums ir pretrunā ar Satversmes dibinātāju ideju, kad par vienīgo varas avotu tiek uzskatīta Latvijas tauta," norādīja Elksniņš.

SC politiķis arī atzīmēja, ka šis neesot nacionālās apvienības izdomājums, jo ar šo ideju par latvisku Latviju Kārlis Ulmanis 1934.gadā veicis valsts apvērsumu.

VL-TB/LNNK piedāvātie grozījumi paredz Satversmes 77.pantā noteikt, ka nav grozāms Satversmes, 1., 2., 3., 4. un 77.pants. Vienlaikus attiecībā uz Satversmes 6.pantu, kas nosaka vēlēšanu sistēmu, tiktu saglabāta līdzšinējā grozīšanas kārtība - grozījumu apstiprināšana tautas nobalsošanā. Tas ļautu turpināt diskusiju par iespējamu vēlēšanu sistēmas maiņu.

Kā skaidroja deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), šos grozījumus koalīcijas partiju padome varētu apspriest pirmdien, 21.novembrī. Pēc viņa teiktā, par šiem grozījumiem būtu jārīko tautas nobalsošana un tie stātos spēkā, ja referendumā tam atbalstu paustu vairāk nekā puse balsstiesīgo iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā 750 000 cilvēku.

Lai nonāktu līdz šādam referendumam, pastāv divas iespējas. Viena no tām ir, ja par šiem grozījumiem nobalso vairāk nekā divas trešdaļas Saeimas deputātu, bet otra - ja notiek parakstu vākšana referenduma rīkošanai, skaidroja nacionālās apvienības politiķis Jānis Iesalnieks.

Rasnačs norādīja, ka šo grozījumu mērķis ir panākt stabilitāti nākotnē, izvairīties no sabiedrības šķelšanas un budžeta līdzekļu liekas tērēšanas, vācot parakstus un rīkojot referendumus par nepieņemamām lietām.

VL-TB/LNNK politiķis arī skaidroja, ka šādas normas valstu konstitūcijās neesot nekas jauns un neparasts. Dažādu lietu negrozāmība iekļauta Vācijas, Francijas, Grieķijas, Turcijas un citu valstu konstitūcijās.

Piemēram, demokrātiskā iekārta kā negrozāma norma ir noteikta Vācijas, Turcijas, Čehijas un citu valstu konstitūcijās; republikāniskā pārvaldes forma - Vācijas, Francijas, Itālijas, Turcijas, Brazīlijas u.c. konstitūcijās; valsts teritoriālā nedalāmība - Francijas, Turcijas un citās konstitūcijās; valsts valoda - Turcijas, Malaizijas un Bahreinas konstitūcijās; valsts karogs - Turcijas konstitūcijā.

VL-TB/LNNK politiķi norādīja, ka notiekošā parakstu vākšana par to, lai krievu valodu noteiktu kā otru valsts valodu, ir radījusi ilgi nepieredzētu starpetnisko spriedzi Latvijas sabiedrībā. Parakstiem tiekot savāktiem un notiekot referendumam par šo jautājumu, šī spriedze tikai palielināsies. Lai gan var prognozēt, ka referendumā nepieciešamais balsu skaits netiks savākts, tomēr viss process būs nodarījis milzīgu ļaunumu Latvijas sabiedrības saliedētībai, norāda nacionālā apvienība.

VL-TB/LNNK piedāvāto grozījumu pieņemšana novērstu šādu situāciju atkārtošanos nākotnē un ilgtermiņā veicinātu stabilitāti un mieru Latvijas sabiedrībā, kas ir priekšnoteikums arī sekmīgai valsts attīstībai, uzsvēra nacionālās apvienības pārstāvji.

"Tā ir absurda situācija, ka iespējams vākt parakstus par pilnīgi nepieņemamām lietām," uzsvēra deputāte Ināra Mūrniece.

VL-TB/LNNK politiķi noliedza, ka šis ierosinājums ir kā pretreakcija parakstu vākšanai par krievu valodu kā otro valsts valodu, un uzsvēra, ka par šo lietu domāts jau sen un tas ir apspriests ar konstitucionālajiem ekspertiem.

"Nevienam jau nevarēja ienākt prātā, ka kāds uzbruks Latvijas valsts pamatiem un iedomāsies to darīt 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas," teica Rasnačs, skaidrojot, kādēļ šī tēma nav aktualizēta agrāk.