Zatlers: referendums par otro valsts valodu vairotu aizvainojumu

Zatlers norādīja, ka pēc 11.Saeimas vēlēšanām, izprotot daudzos riskus un šī lēmuma nepopularitāti nacionāli noskaņotajā vēlētāju daļā, ZRP publiski pamatoja nepieciešamību aicināt "Saskaņas centru" (SC) strādāt valdībā. Lai arī ZRP apzinājās riskus un pretrunīgo attieksmi pret šādu lēmumu, pirmā un galvenā motivācija šim solim bija mēģinājums pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē nojaukt politiskās neuzticēšanās mūri, lai veidotu vienotu politisko nāciju, pamato Zatlers, norādot, ka šo ZRP soli koalīcijas partneri noraidīja.

"Patlaban, vērojot SC līdera Nila Ušakova un Vladimira Lindemana aktivitātes publiskajā telpā, ir skaidri redzams, ka apvienība, kurai nav izdevies iekļūt valdībā, cenšas audzēt savu politisko kapitālu uz sabiedrības sašķeltības rēķina. Referendums par otro valsts valodu, pat ja tāds notiks, nepanāks izmaiņas Satversmē. Tā vietā tas atmetīs mūsu sabiedrību vairākus gadus tālā pagātnē, vairojot aizvainojuma sajūtu un neuzticēšanos starp cilvēkiem. Tādēļ aicinu visus Latvijas pilsoņus nepaļauties atsevišķu personu aicinājumiem uz šo populistisko un sabiedrību šķeļošo iniciatīvu," uzsvēra Zatlers.

Viņš norādīja, ka Latvijas vēsturiskā neatkarības iegūšanas un atgūšanas pieredze ir bijusi cīņa gan ar, gan bez ieročiem, bet patlaban ir nepieciešama cita enerģija - sadarbība, saliedētība, iecietība un mīlestība. "Tieši tāpēc šajā tumšajā laikā novēlu visiem iet gaismas ceļu," teica Zatlers.

Pēc viņa sacītā, Latvijas kulturālā un lingvistiskā daudzveidība ir neatņemama Latvijas kultūras sastāvdaļa un visas sabiedrības bagātība, kuru ZRP jaunās valdības sastāvā ir apņēmusies aktīvi atbalstīt.

"Mēs vēlamies aktivizēt naturalizāciju un celt tās prestižu, iestājoties par nepilsonības "atražošanas" izbeigšanu Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem. Referendums par otro valsts valodu tikai attālina šo mērķu sasniegšanu," uzskata ZRP līderis.

Tomēr valsts svētkos Zatlers aicina visus Latvijas iedzīvotājus neatkarīgi no etniskās piederības izrādīt savstarpēju cieņu un labvēlību citam pret citu. Pēc viņa domām, 18.novembrim jākļūst par svētkiem, kad Latvijā mītošie dažādu tautību cilvēki apsēžas pie kopīga svētku galda, lai atzīmētu valsts dzimšanas dienu.

"Mums jākļūst stipriem un pašpārliecinātiem, lai mēs spētu neļauties ekstrēmi noskaņotu personu politiskajām manipulācijām," aicina Zatlers.

LETA jau ziņoja, ka no 1.novembra līdz 30.novembrim notiek parakstu vākšana par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" tiks iesniegts Saeimā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji.

Parakstus, lai krievu valoda tiktu atzīta par otru valsts valodu Satversmē, sāka vākt jauniešu kustība "Vienota Latvija" sadarbībā ar Vladimira Lindermana, Jevgēnija Osipova un Aleksandra Gapoņenko dibināto biedrību "Dzimtā valoda".