Ušakovs aicina 'Saskaņas' deputātus un atbalstītājus parakstīties par krievu valodu kā otru valsts valodu  (104)

"Cilvēkiem no "Saskaņas centra" vajadzētu to darīt," sacīja Ušakovs.

Ušakovs uzsvēra, ka nepieciešams "parādīt attieksmi" šajā jautājumā, lai referendums būtu signāls, kas kalpotu veiksmīgai dažādu sabiedrības grupu interešu aizstāvēšanai. Viņš prognozēja, ka referendums par grozījumiem Satversmē varētu notikt nākamā gada martā.

Vienlaikus viņš akcentēja, ka pārvalda vairākas valodas, un viņam ir vienalga, kurā no tām runāt. Tomēr Ušakovs piebilda, ka viņam ir svarīgi palīdzēt tiem, kuriem ir grūti. "Gribu būt kopā ar šiem cilvēkiem," uzsvēra Ušakovs.

Partijas vadītājs arī norādīja, ka krieviem Latvijā nav problēmu ar latviešiem, bet gan Latvijā valdošajiem politiķiem. "Mēs neesam interfronte, esam tautas fronte," sacīja Ušakovs, norādot, ka partijas atbalstītāji ir dažādu sociālo grupu pārstāvji.

Valstī nepieciešams darbs pie saliedētas sabiedrības izveides, un, lai to panāktu, nepieciešams vākt ziedojumus, rīkot latviešu valodas kursus, kas ilgtermiņā ļautu veidot saliedētāku sabiedrību, kā arī mudināt nepilsoņus kārtot naturalizācijas eksāmenu.

"Esam vienīgie, kas to var izdarīt," apgalvoja Ušakovs.

Komentējot valdības veidošanu pēc 11.Saeimas vēlēšanām, Ušakovs atzina, ka SC nav paredzējis, ka Zatlera reformu partija nebūs vienots veidojums un "sadarboties ar viņiem nav iespējams".

Izveidoto valdību viņš kritizēja kā pārāk nacionālu, kas esot ļoti slikti, jo politikas procesos tiekot izmantota 90.gadu retorika, kas savukārt novedīšot pie sakāpinātām nacionālām attiecībām. Ušakovs kritizēja arī "Vienotību", sakot, ka tā patlaban ieņem Tautas partijas vietu, un ir "ļoti cinisks veidojums".

Jau ziņots, ka SC iepriekš vārdos nav atbalstījis referenduma rīkošanu par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, un arī tā līdera Rīgas mēra Ušakova parakstīšanos uzsvēruši kā privātu un ar partiju apvienību nesaistītu iniciatīvu.

Vienlaikus, viņa piemēram jau sekojuši no SC ievēlētie pašvaldību deputāti, pašvaldību vadītāji un vadošās amatpersonas.

Kā ziņots, no šā gada 1.novembra līdz 30.novembrim notiks parakstu vākšana par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" tiks iesniegts Saeimā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji.