Vislielākās summas apturētajā bankā glabājas Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai un Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centram (RPNC), noskaidrojusi Veselības ministrija.
Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Modris Dzenītis nevēlējās sīkāk izteikties par šo faktu, vien piebilda – kaut slimnīcai tā nav maza summa, tomēr šogad iestādes darbu tā neiespaidošot.
Veselības ministrijas pārstāve Egita Pole pastāstīja, ka RPNC Krājbankā noguldīta daļa no valsts galvotā kredīta – vairāk nekā divi miljoni latu, kas paredzēti slimnīcas korpusu atjaunošanai. Kredīts ir ņemts citā bankā, un tas būs jāatdod. Šim centram valsts galvotais kredīts tika piešķirts jau 2007. gadā, bet 2008. gadā ministrijai radās ideja pārvietot slimnīcu uz dzelzceļnieku slimnīcas telpām Biķerniekos. Tā kā īsti nebija skaidrs, kāda būs šīs slimnīcas nākotne, kredīta izmantošana aizkavējās un tas tika noguldīts vairākās bankās.
Cēsu slimnīcai Latvijas Krājbankā atrodas vairāk nekā 40 tūkstoši latu. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Guntars Kniksts sacīja, ka ārstniecības iestādes ikdienas darbu tas neietekmēšot, taču šī nauda tomēr ir būtisks zaudējums, ja nebūs iespējams to atgūt. Slimnīcai ir atvērti norēķinu konti četrās bankās, arī Latvijas Krājbankā, jo tā piedāvājusi izdevīgas procentu likmes kontu atlikumiem.
Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien apturēja "Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra. Saskaņā ar šo lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki jeb pilnvarnieku grupa, kas pārvalda banku un iegūst kredītiestādes valdes un padomes tiesības.
Krājbankā šobrīd par labu trešajām personām apķīlāti aptuveni 100 miljoni latu, un aizdomās turētā statuss šai lietā piemērots bankas prezidentam Ivaram Priedītim, kurš otrdien arī apcietināts, un bankas pastarpinātajam īpašniekam un padomes loceklim, Krievijas miljardierim Vladimiram Antonovam.Savukārt bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem Mārtiņam Zalānam un Dzintaram Pelcbergam Valsts policija trešdienas vakarā noteikusi aizliegumu izbraukt no valsts un tuvoties pārējiem bankas valdes locekļiem, jo tiesa atteica viņus apcietināt.
Ja Lietuva neglābs tās nacionalizētās "Snoras" bankas meitas kompāniju Krājbanka, kuru šāda scenārija gadījumā nāktos likvidēt, tad valsts garantēto noguldījumu izmaksai visiem bankas noguldītājiem būtu nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu. Patlaban vēl tiek precizēti aprēķini, cik liela summa būtu vajadzīga, lai visiem 238 000 "Krājbankas" noguldītājiem nodrošinātu garantēto noguldījumu izmaksu. Taču saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem tam vajadzētu aptuveni 350 miljonus latu, kas ievērojami pārsniedz fondā uzkrāto summu - 149 miljonus latu. Trūkstošā summa tiktu aizņemta Valsts kasē, kam tā pēc bankas aktīvu realizācijas tiktu atdota.
Ievērojot notikumus "Krājbankas" mātes sabiedrībā Lietuvas "Snoras bankā" un to iespējamo tālāko ietekmi uz "Krājbankas" finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, FKTK jau pagājušajā ceturtdienā noteica ierobežojumus "Krājbankas" darbībai. Tie zaudēja spēku līdz ar FKTK pirmdienas lēmumu apturēt visu bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Pagājušajā trešdienā Lietuvas Bankas valde nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību. Neilgi pēc tam Lietuvas valdība ārkārtas sēdē nolēma nacionalizēt "Snoras". Saskaņā ar Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vita Vasiļauska teikto bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Lietuvas "Snoras" bankai pieder vairāk nekā 60% "Krājbankas" akciju. Savukārt "Snoras" kontrolpakete pirms bankas nacionalizēšanas piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. "Krājbanka" pēc aktīvu apmēra ierindojas Latvijā desmit lielāko banku sarakstā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!