Grozījumi ļautu augstāko mācību iestāžu maksas programmās mācīt studentus visās svešvalodās, ieskaitot krievu valodu, dotu lielāku brīvību skolām, kuras īsteno bilingvālās programmas, valsts valodā vai citā valodā pasniedzamo priekšmetu izvēlē, kā arī uzliktu par pienākumu pašvaldībām ieviest nacionālo mazākumtautību izglītības programmas vispārējās izglītības iestādēs, ja pēc tām no attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju puses ir pietiekams pieprasījums, informē SC.
"Tas, ka valsts augstskolas Latvijā nedod iespēju iegūt augstāko izglītību krievu valodā, būtiski samazina to konkurētspēju augstākās izglītības eksporta tirgū. Zināms, ka vislielāko interesi par augstākās izglītības iegūšanu Latvijā izrāda abiturienti no postpadomju telpas, kuri tradicionāli labi pārvalda krievu valodu. Valsts augstskolās Latvijā viņiem nevar neko piedāvāt. Valsts augstskolas arī atrodas nevienlīdzīgas konkurences apstākļos ar privātajām augstskolām, kurās apmācība krievu valodā ir atļauta," uzskata SC frakcijas deputāts Vladimirs Reskājs. Viņaprāt, "aizliegums valsts augstskolās augstākās izglītības programmas realizēt krievu valodā faktiski ir pretrunā valdības noteiktajai prioritātei – augstākās izglītības eksporta attīstībai".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!