Grozījumi ļautu augstāko mācību iestāžu maksas programmās mācīt studentus visās svešvalodās, ieskaitot krievu valodu, dotu lielāku brīvību skolām, kuras īsteno bilingvālās programmas, valsts valodā vai citā valodā pasniedzamo priekšmetu izvēlē, kā arī uzliktu par pienākumu pašvaldībām ieviest nacionālo mazākumtautību izglītības programmas vispārējās izglītības iestādēs, ja pēc tām no attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju puses ir pietiekams pieprasījums, informē SC.
"Tas, ka valsts augstskolas Latvijā nedod iespēju iegūt augstāko izglītību krievu valodā, būtiski samazina to konkurētspēju augstākās izglītības eksporta tirgū. Zināms, ka vislielāko interesi par augstākās izglītības iegūšanu Latvijā izrāda abiturienti no postpadomju telpas, kuri tradicionāli labi pārvalda krievu valodu. Valsts augstskolās Latvijā viņiem nevar neko piedāvāt. Valsts augstskolas arī atrodas nevienlīdzīgas konkurences apstākļos ar privātajām augstskolām, kurās apmācība krievu valodā ir atļauta," uzskata SC frakcijas deputāts Vladimirs Reskājs. Viņaprāt, "aizliegums valsts augstskolās augstākās izglītības programmas realizēt krievu valodā faktiski ir pretrunā valdības noteiktajai prioritātei – augstākās izglītības eksporta attīstībai".
Reskājs norāda, ka "būtu taisnīgi" atļaut valsts augstskolām dot iespēju maksas programmās iegūt izglītību ar apmācību krievu valodā. "Ja valsts pilnībā apmaksā augstāko izglītību, tad tai ir tiesības izvirzīt prasības. Taču, ja studenti paši maksā par savām mācībām, viņi paši arī ir izglītības pakalpojuma pasūtītāju lomā. Apstākļos, kad Latvijā demogrāfiskās situācijas dēļ katastrofāli samazinās vidusskolu beidzēju skaits, nepieciešams veltīt visas pūles, lai piesaistītu citu valstu studentus. Augstskolām tas dos iespēju izdzīvot pašreizējā smagajā ekonomiskajā un demogrāfiskajā situācijā," skaidro deputāts.
"Saskaņas centrs" arī uzskata, ka Izglītības likumā nepieciešams fiksēt, ka pašvaldībām ir jāievieš nacionālo mazākumtautību programmas vispārizglītojošajās mācību iestādēs, ja attiecīgajā pašvaldībā no iedzīvotāju puses tam ir pietiekams pieprasījums.
"Pašlaik pašvaldības pat gadījumā, ja ir pietiekams skolēnu skaits un ir oficiāls vecāku pieprasījums saglabāt klases ar krievu valodu, var atteikt iedzīvotājiem," skaidro Saeimas "Saskaņas centra" frakcijas deputāts Ņikita Ņikiforovs. Tāpēc SC vēlas likumā ieviest normu, kura uzliktu par pienākumu pašvaldībām sniegt šo pakalpojumu.
Pēc "Saskaņas centra" frakcijas deputātu domām, nepieciešams arī piešķirt lielāku brīvību pamatskolām, kuras realizē bilingvālās programmas, to priekšmetu izvēlē, kurus pasniegt valsts valodā vai citā valodā. "Bilingvālā apmācība skolās – tā jau ir realitāte. Mēs iesniedzam Izglītības likumā labojumu, kas fiksētu jau faktisko situāciju skolās. Vēl vairāk, mēs uzskatām par nepieciešamu pašām pamatskolām dot lielākas izvēles iespējas, kādus priekšmetus kurā valodā mācīt, kāda būtu proporcija starp priekšmetiem katrā valodā, utt. Skolas pašas plāno mācību procesu, mācību iestāžu administrācija un pedagogi ir spējīgi izlemt, kā labāk sasniegt augstus rezultātus valodu apguvē – ņemot vērā bērnu zināšanas un sagatavotību," norāda SC.
Izglītības likums Saeimā pašlaik ir atvērts un otrdien to skatīs Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!