Pagaidām noslēgusies arī Šlesera ēra Latvijas politikā: likvidē LPP/LC  (132)

Par partijas darbības izbeigšanu nobalsoja 119 kongresa dalībnieki, pret bija 32, bet atturējās septiņi. Partijas līderis Ainārs Šlesers pats balsojumā nepiedalījās, savukārt partijas valdes loceklis Andris Bērziņš norādīja, ka 80% partijas nodaļu atbalstīja kongresam piedāvātos lēmumus tādus, kā tos bija sagatavojusi valde.

Kongress arī nolēma, ka partijas manta un finanšu līdzekļi tiks nodoti partijas likvidatoriem norēķiniem ar kreditoriem. Par likvidatori iecelta LPP/LC biroja vadītāja Lāsma Mentele.

Uz kongresu kopumā bija sapulcējušies 152 delegāti, kurus pēc sapulces atklāšanas tradicionālajā svētbrīdī uzrunāja partijas biedrs, Rīgas domnieks un mācītājs Jānis Šmits. Tomēr vissirsnīgākā daļa kongresa ievadā bija "augstu laimju" dziedāšana partijas valdes loceklim un Eiropas Parlamenta deputātam Ivaram Godmanim, sveicot viņu nesenajā sešdesmit gadu jubilejā.

Partijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers savā runā galvenokārt kavējās pie dažādu partijas līderu pagātnes sasniegumiem, slavējot gan Godmani, gan bijušo premjeru Andri Bērziņu, gan bijušo bērnu un ģimenes lietu ministru Aināru Baštiku, kā arī citus partijas vadošos pārstāvjus.

Politiķis novēlēja veiksmi reģionos topošajām bijušo LPP/LC biedru veidotajām partijām un arī deva savu svētību Rīgas vicemēra Andra Amerika iecerētajai Rīgas partijai. Šlesers uzsvēra, ka 12 no LPP/LC Rīgas domē ievēlētie deputāti esot nopietns spēks.

LPP/LC līderis minēja, ka viņam pēdējā laikā bieži tiek prasīts, ko darīs viņš personiski pēc LPP/LC politiskajām neveiksmēm un likvidēšanas. "Arī Šlesers ir tikai un vienīgi cilvēks," sacīja politiķis, norādot, ka šobrīd lielākie ieguvēji no tā, ka viņš esot "varbūt arī izmests no šī rata", ir viņa ģimene. Šlesers arī esot atsācis savulaik Norvēģijā iesākto tradīciju peldēties jūrā tik ilgi, kamēr tā nav aizsalusi. "Taču tas noteikti nenozīmē, ka Šlesers aiziet pensijā," sacīja partijas līderis, izraisot zālē smieklu šalti.

Politiķis norādīja, ka centīsies "darīt to pašu, ko iepriekš", taču kā privātuzņēmējs. "Centīšos piesaistīt investorus un pārliecināt viņus, ka Latvija ir labākā vieta, kur ieguldīt," sacīja politiķis.

LPP/LC līderis arī izmantoja iespēju komentēt šobrīd aktuālo parakstu vākšanu par krievu valodu kā otro valsts valodu, aicinot atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, tomēr joprojām uzstājot, ka katram skolas beidzējam Latvijā būtu jāzina vismaz trīs valodas – latviešu, krievu un angļu.

Politiķis aicināja apzināties, ka "dzīve tikai sākas" un uzstādīt "augstākos mērķus".

Savukārt Godmanis alegoriski norādīja: "Ja grimst kuģis, tad mēs varam vainot jūru, vēju un visu ko", tomēr, kad sabiedrībai ir grūtības, kādam esot jāuzņemas atbildību. Sabiedrība nogurst no cilvēkiem, kas darbojušies krīzes apstākļos, ko pierāda arī vairākās citās Eiropas valstīs notiekošais, atzīmēja Godmanis, uzsverot, ka "mūsu sirdsapziņa ir tīra, mana sirdsapziņa ir tīra".

Politiķis arī norādīja, ka "dzīve ir pilna ar mīlestību un ciešanām un bez ciešanām nav mīlestības", kā arī novēlēja visiem partijas biedriem gaišu nākotni.

Savukārt Ameriks atgādināja par Rīgas nodaļas valdē faktiski vienbalsīgi pieņemto lēmumu aicināt kongresu atbalstīt partijas likvidēšanu. Viņš atzina, ka "mēs neesam balti un pūkaini, esam arī kritizējami, bet neviens mums nevar pārmest, ka esam vēlējuši valstij sliktu vai mēģinājuši valstij nodarīt ko ļaunu". Ameriks aicināja partijas biedrus palikt domubiedriem, tomēr meklēt savas politiskās izpausmes pašiem, katram atbilstoši savām spējām.

Portāls "Delfi" atgādina, ka Šlesera ienākšana politikā notika 1997.gadā, kad viņš neilgi pirms vēlēšanām dibināja Jauno partiju, un tā 7.Saeimas vēlēšanās ieguva 7,3% balsu un astoņas vietas parlamentā. No 1998. gada 26. novembra līdz 1999. gada 10. maijam viņš Viļa Krištopana valdībā bija ekonomikas ministrs, bet 1999. gadā pēc premjera pieprasījuma atkāpās no ministra amata un atgriezās Saeimā.

2000. gadā Jaunā partija sašķēlās un 2001.gadā Šlesera vadībā tā mainīja nosaukumu uz Jauno kristīgo partiju. Bet 2002. gadā uz tās bāzes tika izveidota Latvijas Pirmā partija, kas 8.Saeimā ieguva 9,5% balsu un 10 vietas parlamentā. Socioloģiskās aptaujas pirms vēlēšanām nesolīja LPP iekļūšanu parlamentā, un toreiz vairāki politologi un politikas procesu vērotāji atzina, ka partijai daudz palīdzēja vērienīgā un atšķirīgā reklāmas kampaņa.

8.Saeimas laikā Šlesers bija premjera Einara Repšes ("Jaunais Laiks") biedrs, vēlāk Induļa Emša valdībā – satiksmes ministrs, un šo amatu viņš saglabāja arī Aigara Kalvīša valdībā. Tomēr pēc Ministru prezidenta pieprasījuma saistībā ar tā saukto Jūrmalgeitas skandālu Šlesers 2006. gada 17. martā atkāpās un atjaunoja Saeimas deputāta mandātu.

9.Saeimas vēlēšanās partija LPP startēja apvienībā ar popularitāti un vietu parlamentā zaudējušo vienu no senākajām Latvijas partijām – "Latvijas ceļu", iegūstot 8,58% balsu un desmit vietas parlamentā. Bet pēc nepilna gada LPP atkal piedzīvoja pārmaiņas - 2007.gada 25.augustā tika dibināta vienota partija LPP/LC, apvienojot "Latvijas ceļu", Latvijas Pirmo partiju (LPP), partijas "Mēs savam novadam" un "Vidzemes apvienību". Par partijas līdzpriekšsēdētājiem tika ievēlēti Ainārs Šlesers un Ivars Godmanis.

Satiksmes ministra amatu Šlesers saglabāja arī nākamajā Kalvīša valdībā pēc 9.Saeimas vēlēšanām. Pēc Kalvīša atkāpšanās viņš saglabāja savu amatu arī Godmaņa valdībā. Pēc Godmaņa valdības krišanas Šlesers atgriezies Saeimā, bet ilgi tur neaizkavējās – 2009.gadā viņu ievēlēja Rīgas domē, kur viņš kļuva par vicemēru.

2009. gada novembrī LPP/LC kongresā Šleseru ievēlēja par partijas vienīgo priekšsēdētāju un arī premjera amatu kandidātu pirms gaidāmajām 10.Saeimas vēlēšanām. Taču, rūkot popularitātei, politiķi nolēma apvienot spēkus, un 10.Saeimas vēlēšanās LPP/LC startēja apvienībā ar Tautas partiju, uzņēmēju organizāciju un vairākām novadu partijām. Taču apvienība "Par Labu Latviju" 10.Saeimā ieguva vien 7,56% balsu un astoņas vietas parlamentā, paliekot dziļā opozīcijā.

Priekšvēlēšanu reklāmās Šlesers salīdzināts ar raķeti un buldozeru, bet Kalvītis kādā vaļsirdības brīdī publiski paziņoja, ka "Ainars Šlesers ir enerģiju izstarojoša, staigājoša atombumba", uz kuras uzsprāgs vēl ne viena valdība. Šīs Saeimas laikā Kalvīša pareģojums piepildījās, tiesa, "uzsprāga" Saeima, nevis valdība. Valsts prezidents Valdis Zatlers rosināja atlaist 10.Saeimu, jo tā nolēma neļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam kratīt Šlesera dzīves vietas. Prezidenta ierosinājumu atbalstīja 94% referenduma dalībnieku, tāpēc sestdien notika ārkārtas 11.Saeimas vēlēšanas.

Ārkārtas Saeimas vēlēšanās LPP/LC startēja pati, tiesa, nomainot nosaukumu uz "Šlesera reformu partija – LPP/LC", taču parlamentā neiekļuva.