Kabeļtelevīzijas industrija iebilst LNT un TV3 iecerei prasīt maksu par retranslēšanu  (14)

"Ja TV3 vai LNT vēlas kļūt par maksas kanāliem un iekasēt naudu no katra skatītāja, tā ir viņu kā privātu komercuzņēmumu izvēle, taču pieprasīt, lai šādas tiesības iekasēt naudu no skatītāja tiktu noteiktas likumā, vienlaikus saglabājot iespēju uztvert programmas bez maksas no virszemes televīzijas, ir vai nu pilnīga neizpratne par kabeļtelevīzijas darbības principiem vai ļoti stipra nekaunība," pauž Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, piebilstot, ka šobrīd raidorganizācijas savas finanšu problēmas caur kabeļoperatoriem vēlas novelt uz sabiedrības un skatītāju pleciem, kas nav pieņemami.

Asociācija norāda, ka Latvijā kabeļtelevīziju pakalpojumus izmanto ap 60% mājsaimniecību.

Pašreizējais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums šobrīd nosaka, ka sabiedriskās un nacionālās apraides kanāli, kas pieejami bezmaksas apraidē, visiem kabeļoperatoriem ir jāretranslē bez maksas. Tas nodrošina to, ka arī tiem skatītājiem, kas izvēlējušies abonēt kādu no maksas TV pakām, par četriem bezmaksas kanāliem (LTV1, LTV7, LNT un TV3) nav papildus jāmaksā.

Asociācija noraida TV3 šonedēļ paustos apgalvojumus, ka maksa par retranslēšanu skatītājiem neko nemainīšot, jo nacionālie kanāli jau tagad esot iekļauti maksas pakā un skatītāji par tiem maksā. "Šādi apgalvojumi neatbilst patiesībai," teikts asociācijas paziņojumā.

"Pirmkārt, maksa par nacionālo kanālu saturu kabeļoperatoru tīklos no klientiem netiek prasīta. Nav iespējams iekasēt naudu par pakalpojumu, kas skatītājiem ir pieejams bez maksas un brīvi uztverams ēterā. Digitālās televīzijas sistēmā nacionālie kanāli vienmēr ir bijuši nekodēti, un gadījumā, ja klientam tiek atslēgti maksas kanāli, viņam vienalga tiek saglabāta piekļuve nacionālajiem kanāliem bez maksas," skaidro kabeļoperatora "IZZI" valdes locekle Sandra Kraujiņa.

Kabeļtelevīzijas operatori uzskata, ka vienīgā reālā iespēja, kas ļautu komerckanālus noturēt nacionālajā apraidē un vienlaikus stiprinātu arī nacionālo informatīvo telpu – piešķirt tiem daļu sabiedriskā pasūtījuma, jo tādā gadījumā komerckanāli pēc pusgada atkal neatsāks runas par iziešanu no apraides un maksas iekasēšanu no skatītāja.

Jau ziņots, ka komerctelevīzijas nolēma pagaidām neiziet no bezmaksas nacionālās apraides.
Pirmdienas rītā intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) sacīja, ka LNT un "TV3" guvuši pārliecību, ka viņu problēmas ir saklausītas gan Saeimā, gan valdībā, tādēļ nolēmuši palikt nacionālajā apraidē.

Abām komerctelevīzijām bija noslēgts apraides līgums, kas ir spēkā līdz 2013.gadam.

Parlaments jau sācis rīkoties, izskatīšanai komisijām nododot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, saskaņā ar kuriem nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem būs tiesības pieprasīt maksu no kabeļoperatoriem, kuri retranslē televīzijas programmas, par savas programmas retranslēšanu.