Balsojumā nepiedalījās opozīcijā esošā "Saskaņas centra" (SC) deputāti, kuri pēc SC deputāta Jāņa Ādamsona emocionālās runas un viņa aicinājuma pameta zāli.
Ādamsons emocionālā runā pirms balsojuma par likumprojekta nodošanu vērtēšanai Saeimas komisijām paziņoja, ka SC negatavojas "piedalīties šajā farsā", un aicināja SC deputātus pamest zāli.
Pēc Ādamsona runas uzstājās nacionālās apvienības VL- TB/LNNK līderis Raivis Dzintars, kurš aicināja piedalīties referendumā par valsts valodas statusu krievu valodai, balsojot pret to un tādejādi iestājoties par latviskumu.
Pret likumprojekta nodošanu komisijām nobalsoja visas palikušas parlamenta frakcijas – "Vienotība", Zatlera reformu partija, VL-TB/LNNK, Zaļo un zemnieku savienība un neatkarīgie deputāti – kopumā 60 parlamentārieši. Atturējās viens deputāts - Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK).
Jau vēstīts, ka parakstu vākšanā par krievu valodu abās parakstu vākšanas kārtās kopumā piedalījušies 187 378 vēlētāji jeb 12,14% no pagājušajās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem.
Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdienas rītā iesniedza pilsoņu ierosināto likumprojektu Saeimā, taču uzsvēra, ka šie grozījumi ir pretrunā ar Satversmes kodolu.
Parakstu vākšanu iniciēja biedrība "Dzimtā valoda". Apvienība "Saskaņas centrs" sākotnēji norobežojās no parakstu vācējiem, bet pēc tam, kad apvienība netika uzaicināta valdošajā koalīcijā, vairāki tās politiķi parakstījās par Satversmes grozījumu ierosināšanu, tostarp Rīgas mērs Nils Ušakovs un Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs, kā arī SC pašvaldību vadītāji un deputāti.
Koalīciju veidojošās partijas "Vienotība", Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK kopīgā paziņojumā aicināja visu tautību Latvijas pilsoņus balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, aktīvi piedaloties gaidāmajā referendumā par Satversmes grozījumiem.
Biedrīvas "Dzimtā valoda" rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Biedrības līderi ir bijušais nacionālboļševiku līderis Vladimirs Lindermans un Osipova partijas vadītājs Jevgenijs Osipovs.
Tā kā likumprojekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu, neatkarīgi no tā, kāds būs Saeimas lēmums, par grozījumiem būs jārīko referendums. Tautas nobalsošana šajā jautājumā būs jāsarīko ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā Satversmes grozījumu projekta izskatīšanas Saeimā.
Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem - 771 350 pilsoņiem.
Video: www.nra.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!