No bijušā Siguldas pašvaldības vadītāja Puķīša piedzen 109 588 latus  (15)

Prokurors Reinis pastāstīja, ka tādejādi tiesa pilnībā apmierinājusi viņa celto prasību.

Siguldas tiesā informēja, ka spriedumu gan vēl 20 dienu laikā no 2012.gada 10.janvāra būs iespējams pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā.

Jau ziņots, ka 2008.gada 2.jūlijā likumīgā spēkā stājās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedums, ar kuru Puķītis notiesāts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši neizdara darbības, kuras tai pēc likuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai, ja tas izraisījis smagas sekas - zaudējumus Siguldas novada domei 109 588 latu apmērā, kas likuma izpratnē ir liels apmērs.

Puķītis, būdams Siguldas pilsētas domes priekšsēdētājs - valsts amatpersona, kura ir atbildīga par likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" ievērošanu pašvaldības darbā -, pieļāva, ka Siguldas pašvaldībai piederošās 15 SIA "Siguldas senleja" kapitāldaļas 2002.gadā tika pārdotas par samazinātu vērtību, nodarot pašvaldībai zaudējumus 109 588 latu apmērā, iepriekš informēja prokuratūrā.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedumu Puķītim par šī nozieguma izdarīšanu piespriests kriminālsods naudas soda veidā 50 minimālo mēnešalgu apmērā.

Krimināllietas iztiesāšanas gaitā Siguldas novada dome atteicās no tiesībām piedzīt kaitējuma kompensāciju no Puķīša, tādēļ, ievērojot Prokuratūras likumā un Civilprocesa likumā noteiktās prokurora pilnvaras pašvaldības interešu aizsardzībā, prasību pret Puķīti par Siguldas pašvaldībai nodarīto zaudējumu piedziņu 2008.gadā pašvaldības interesēs tika cēlis Rīgas rajona prokuratūras prokurors.

Notiesājošo Centra rajona tiesas spiedumu negrozītu atstāja arī Rīgas apgabaltiesa un Augstākā tiesa.

Puķītis pēc šī sprieduma spēkā stāšanās pauda, ka nedomā pamest amatu, argumentējot, ka tiesas spriedumā nav norādīts, ka amats jāpamet.

Puķītis arī iepriekš norādīja, ka savu vainu neatzīst un apsverot iespēju vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, jo "dīvains šķiet sods par neizmantotām priekšsēdētāja tiesībām, nevis pienākumu neparakstīt domes lēmumu un nodot to deputātiem atkārtotai izskatīšanai".